Palīdzēsim ar ziedojumu!
Pretī Limbažu baznīcai atrodas Draudzes nams, kuru par ziedojumiem
atjaunoja draudzes vācu draugi un paši limbažnieki. Nu savu laiku ir
nokalpojis draudzes nama apkures katls. Tas kalpojis vairāk kā
divdesmit gadus. Ir kļuvis skaidrs, ka jauna apkures sezona jāsāk ar
jaunu granulu katlu! Šāds katls kopā ar dažādiem uzstādīšanas
izdevumiem maksā ap 3500 eiro. Būtu nepieciešams arī atjaunot visu
draudzes nama apkures sistēmu un ideālā gadījumā siltināt draudzes
namu. Tāpat jāmaina arī jumts, kam gan draudze ļoti cer piesaistīt
projektu līdzekļus. Draudze būs ļoti pateicīga, ja atbalstīsiet
apkures katla iegādi un tālākos darbus ar savu ziedojumu.
Limbažu evaņģēliski luteriskā draudze
Reģ.Nr. 90000082951
Banka: AS LUMINOR BANK
Konts: LV59RIKO0002013275656
Kods: RIKOLV2X
Ar norādi "Draudzes nama apkurei"
Baznīcā viesojas Latvijas televīzija
9.maijā Limbažos viesojās Latvijas televīzijas filmēšanas grupa, lai veiktu Mātes dienas dievkalpojuma ierakstu luterāņu baznīcā. Dievkalpojumam ierakstu iespējams noskatīties Latvijas televīzijas mājas lapā, un tur tas atradīsies vēl vairākus mēnešus.
Dievkalpojums 9.maijā bija iecerēts jau sen. Bija nodomāts svinēt luterāņu baznīcas 340 gadus. Ciemos bija ielūgts arhibīskaps Jānis Vanags, gan vadīt dievkalpojumu, gan lasīt lekciju, vakarā bija paredzēts kora „Balsis” koncerts. Tagad jubilejas svinēšana atlikta uz vēlāku laiku.
Tomēr pandēmija nemainīja Latvijas televīzijas plānus un daudziem Latvijas un ārzemju iedzīvotājiem tika dota paviesoties dievkalpojumā Limbažu baznīcā ar televīzijas starpniecību. Agrā sestdienas rītā Limbažos ieradās televīzijas komanda ar varenu tehniku – pārvietojamo televīzijas staciju, strāvas ģeneratoru un ap divdesmit darbiniekiem, kas nodrošināja pārraides ierakstu. Dievkalpojumu vadīja arhibīskaps Jānis Vanags, kurš teica arī sprediķi, kā arī draudzes mācītājs Romans Kurpnieks. Dziedāja draudzes ansamblis, muzicēja vijolniece Līva Tomiņa un ērģelnieks Māris Grīnbergs.
Televīzijas darbinieki savu darbu veica ļoti profesionāli un vērojot ierakstu bija iepriecinoši redzēt, cik skaisti ir parādīts Limbažu senais dievnams, arī baznīca no putna lidojuma perspektīvas, visa dievkalpojuma norise. Aizkustinoši bija noslēguma kadri ar vārdiem no Baumaņu Kārļa pieminekļa- Dievs svētī Latviju! Televīzijas darbinieki arī deva iespēju dievkalpojuma norises sagatavošanā iesaistītajiem limbažniekiem iepazīties ar vareno televīzijas staciju no iekšpuses, laipni un izsmeļoši pastāstot par savu darbu šādu izbraukuma pārraižu nodrošināšanā.
Prieks, ka Latvijas televīzija sniedz iespēju ar šādu pārraižu palīdzību neklātienē viesoties dažādos Latvijas dievnamos un kas zina, ka varbūt kādu no skatītājiem šī pārraide rosinās paviesoties Limbažos.
Limbažu luterāņu baznīcā ierīko apkuri
Limbažu luterāņu baznīcā realizēts projekts, līdz kuram iets garš sagatavošanās un dokumentu kārtošanas ceļš. Pateicoties Lauku Atbalsta dienesta programmā „Leader” iegūtajam finansējumam (partnerība „Brasla” ) un Limbažu pašvaldības līdzfinansējumam, vietējā Limbažu firma SIA ”Riko G” baznīcas piebūvē -sakristejā uzstādīts moderns, automatizēts granulu katls un blakus telpā –baznīcas mazajā zālē- uzstādīti radiatori. Tādejādi baznīcā ir sava katlu māja, no kuras jau tagad būs iespējams apsildīt mazo zāli baznīcas piebūvē, bet vēlāk būs iespējams apsildīt arī baznīcas lielo telpu, kurā parasti notiek dievkalpojumi. Lai apsildītu visu baznīcu, nepieciešams piesaistīt vēl papildus līdzekļus- gan apkures ierīkošanai lielajā telpā, gan bēniņu siltināšanai, gan papildus logu ierīkošanai. Tomēr pirmais lielais solis jau sperts.
Paralēli apkures projekta sagatavošanai pēdējos trīs gadus strādāts pie sakristejas telpa remonta. Drūmā, tumšā, ar padomju laiku eļļas krāsu izkrāsotā telpa nu ieguvusi restaurētus logus, tai ir brīnišķīgi rekonstruēti jūgendstila griestu gleznojumi, ieklāta jauna koka grīda un siltākā laikā plānots krāsot sienas. Finansējums nepieciešams unikālo durvju, kas ir valsts aizsardzības vēstures pieminekļi, restaurēšanai. Diemžēl līdz šim to nav vēl izdevies piesaistīt. Kad telpā būs pabeigts remonts, tā būs skaista silta telpa, kurā gada aukstajos mēnešos varēs notikt dievkalpojumi.
Šogad Limbažu baznīcas ēka svin 340 gadu jubileju. Marta sākumā Limbažu baznīcā strādāja speciālisti no Rīgas Doma, kas ar modernas tehnikas palīdzību veica triju dimensiju baznīcas skanēšanu un mērīšanu gan baznīcas iekšpusē, gan no ārpuses. Iegūtie dati varētu būt ļoti noderīgi tālākos ēkas atjaunošanas darbos.
Jubilejai saposta tiks arī baznīcas altārtelpa. Limbažu pašvaldības NVO konkursā iegūti līdzekļi unikālo altārdaļas solu marmorējuma rekonstrukcijai. Kā atzīst restauratore Lolita Hermsa, marmorējumus Limbažu baznīcā gleznojis kāds nezināms un ļoti meistarīgs mākslinieks. Radoši izmantotas dažādas marmorējuma tehnikas. Draudze saviem spēkiem pārkrāsos sienu paneļus baznīcas altārtelpā un grīdu pie paša altāra.
Gan draudzei, gan pilsētniekiem lielas rūpes sagādā drūpošais mūris ap baznīcu. Pilnīgai tā atjaunošanai būtu nepieciešami milzīgi līdzekļi. Pagaidām no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Limbažu pašvaldības iegūti līdzekļi vien lielāko bojājumu novēršanai. Atjaunošanas darbi notiks vasarā.
Limbažu dievnams apskatei un lūgšanām atvērts katru dienu. Baznīcā iespējams gan palūgties, gan iedegt svecītes, un iegādāties dažādus suvenīrus. Draudze ir pateicīga par ziedojumiem baznīcas ēkas uzturēšanai un draudzes darba turpināšanai.
Iznākušas grāmatas
Māsu draudžu sadraudzība - Osnabrika, Leipciga un Limbaži
Jau 70 gadu sākumā radās sadraudzība starp Osnabriku un Leipcigu. Galvenokārt tā izpaudās kā vēstuļu un paciņu sūtīšana „brāļiem un māsām Austrumos“ (Austrumvācijā)
Ap 1980. gadu sadraudzība starp Osnabrikas Mateja draudzi un Leipcigas Šonefeldes piemiņas draudzi kļuva arvien ciešāka. Laika gaitā tad arī kļuva iespējams apmeklēt māsu draudzi Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Tas gan varēja notikt vienīgi tai laikā, kad Leipcigas pilsētā notika Mese.
Pirmo reizi zu Leipcigu es devos kopā ar Osnabrikas grupu 1988.gadā un tas bija piedzīvojumiem bagāts ceļojums. Bet bija daudz pozitīvas pieredzes apmeklējot mūsu partnerdraudzi, un uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja cilvēki ar viņu spēcīgo ticību un nenogurstošo darbu savas baznīcas labā.
Tad sekoja pārmaiņu laiks un Berlīnes mūra krišana! Mierīgās revolūcijas ceļā 1989.gada 9.novembrī krita Berlīnes mūris un robežas bija atvērtas. Tagad mums bija jāmācās, kā apieties ar šo neparasto situāciju. Jau pavisam drīz VDR bija tikai vēstures daļa un kopš 1990.gada katrā 3.oktobrī mēs svinām Vācu vienības dienu.
Kādā tikšanās reizē, kad tikās Osnabrikas un Leipcigas māsu draudzes, tika runāts par sadraudzības tālākajiem plāniem, Kā gan turpināties mūsu partnerattiecībām? Leipcigieši pavēstija, ka viņi šo sadraudzību divdesmit gadu laikā ir piedzīvojuši tik bagātīgi, ka labprāt šo pozitīvo pieredzi nodotu tālāk kādam trešajam. Pavisam drīz mēs vienojāmies, ka māsu draudzi meklēsim Baltijas valstīs. Ar Mārtiņa Ļutera savienības palīdzību radās pirmie kontakti ar Limbažu ev.lut.draudzi.
1993.gadā Osnabrikas un Leipcigas delegācija devās ceļā uz Latviju un Limbažu pilsētas 770 jubilejas laikā dibinājās pirmie personiskie kontakti. Jau gadu vēlāk latviešu māsu draudzes grupa apmeklē Osnabriku un top un izaug īpašas attiecības un draudzības.
1995.gadā daži osnabrikieši un leipcigieši dodas ceļā uz Limbažiem. Pirmo reizi pievienojos grupai un man tas ir neticami iespaidīgs piedzīvojums, piedzīvojot sirsnīgo un intensīvo saskarsmi. Tā ir sevišķa pieredze, kas rāda, ka lai cik svarīga būtu finasiālā palīdzība, ļoti svarīgi ir personiskie kontakti, kas ceļ tiltus.
1997.gadā no Osnabrikas uz Limbažiem dodas Mateja draudzes padomes grupa - četri cilvēki. Tiek domāts par īpašu projektu. Paredzēts remontēt un pārbūvēt 140 gadus senu ēku, kas atrodas tieši pretī baznīcai, un pēc pārbūves tajā atradīsies draudzes nams. Pēc plašām sarunām osnabrikieši un leipcigieši atbalsta šo projektu un sper pirmos soļus tā uzsākšanā.
1998. gadā viss var sākties! Jaunā draudzes nama pārbūve var aizsākties un jūlijā ceļā dodas darba grupa no Osnabrikas un Leipcigas. Jaunais draudzes nams ar centrālo atrašanās vietu pretīm baznīcai ļoti labi iederas pilsētas ainavā, taču vecās ēkas stāvoklis ir īpašs izaicinājums visiem talciniekiem. Lai radītu plašākas telpas ir jānojauc krāsnis un jāizlauž sienas. Arī grīdas un griestu dēļi krīt par upuri lauznim. Pēc tam vajadzēja aizgādāt prom visus būvgružus. Visas nedēļas garumā tiek strādāts ar vienkāršiem palīglīdzekļiem, lai sliktā stāvoklī esošo ēku sagatavotu tālākiem pārbūves darbiem. Talkā nāk ari daži draudzes locekļi. Pirmie soļi ir sperti!
Tā kā Leipcigas Šonefeldes baznīcā amatā tiek ievests jauns mācītājs,
tad Limbažu draudzes priekšniece dodas uz Saksiju un pateicas par „pacilājošo siržu valodu“. Piemiņas baznīcas draudzes padomes sēdē viņa ziņo par draudzi un par draudzes nama būvniecību. Pa šo laiku darbiem ir piesaistīts arī būvuzraugs un divi strādnieki. Darbi risinās raiti.
Otrajā darba nedēļā 2000.gada jūlijā ar milzu piepūli tiek strādāts pie topošā draudzes nama daudzajiem logiem un tiek veikti daudzi citi uzdevumi. Taču blakus darbam netiek arī aizmirsts par sisrnīgu sadraudzību ar draudzes locekļiem Limbažos.
2000.gada oktobrī notiek nākošā māsu draudzes tikšanās. Osnabrikā ar īpašu programmu tiek svinēta Mateja draudzes 40 gadu jubileja. Gadu vēlāk mēs tiekamies Reformācijas svētkos Leipcigā, piedalās arī limbažnieki un mēs piedzīvojam brīnišķīgu kopību.
Trešā darba nedēļa Limbažos notiek 2002.gada jūlijā. Kopā ar dažiem jauniešiem no draudzes mēs turpinām darbu pie draudzes nama remonta. Tiek uzmūrētas starpsienas, līdzināta un ielikta grīda, kā arī salabotas jumta konstrukcijas.
Bez tam ieguldot nemaz ne mazu darbu diezgan aizaugušajā kādreizējā vācu kapsētā tiek ierīkota neliela piemiņas vieta. Lielā un sirsnīgā viesmīlība it īpaši izpaužas tajā, ka katru vakaru tiekam ielūgti ciemos.
2003.gadā sadraudzībai starp Osnabriku- Leipcigu un Limbažiem aprit desmit gadu, un tas jānosvin! Viesi no Limbažiem ierodas Osnabrikā un piedzīvo brīnišķīgu pasākumu programmu. Pasākuma moto ir : „Māsu draudžu pamats ir Jēzus Kristus‘. Visi, kas piedzīvo šīs dienas , jūt kaut ko no Jēzus Kristus gara, kas cilvēkus spārno un dara laimīgus. Tad seko kopīgais brauciens uz Leipcigu, kur vakarā Piemiņas baznīcā tiek svinēts Reformācijas dievkalpojums un seko iespaidus sniedzošas sastapšanās un piedzīvojumi.
Taču celtniecības darbi draudzes namā vēl turpinās, un 2004.gada jūlijā atkal tiekamies talkošanas nedēļā. Atklājas, ka eksperti un profesionālie palīgspēki var labi papildināt mūsu komandu un daudz paveic. Taču tas nav tikai vien darbs, kas ceļojumus uz Latviju dara neaizmirstamus, bet mēs atkal un atkal varam piedzīvot mūsu latviešu draugu lielisko viesmīlību.
Seko neazimirstami izbraucieni Latvijas dabā un noslēgumā draudzes svētki vecajā draudzes namā pie ezera. Tad diemžēl ar skumjām mums jāatvadās. Māsu draudzes ar savām akcijām izmēģina jaunus ceļus. Osnabrikā 2005.gada 19.jūnijā risinās akcija “Ar svētību uz skrejceliņa…“. Tiek izsludināts skrējiens apkārt Mateja draudzei, kur par katru noskrieto metru tiek dots ziedojums un viss ieguvums tiek nodots māsu draudzei Limbažos. Togad mēs tiekamies arī Evaņģēliskajās Baznīcas dienās Hanoverē, jūlijā ar grupu braucam uz Limbažiem un Reformācijas svētkos esam ielūgti Leipcigā.
2006.gada maijā Osnabrikā atkal radusies vēlme skriet labas lietas labā un Krājkases kontā nonāk ziedojumi. Īsu brīdi pēc tam grupa no Leipcigas un Osnabrikas atkal dodas uz Limbažiem, lai strādātu draudzes nama celtniecībā.
Leipcigieši strādā iekšdarbos, un osnabrikieši pievēršas labajai korei. Tiek konstatēts, ka draudzes nama pirmais stāvs ir gatavs un tiek jau izmantots. Un līdz ar to tā ir arī pēdējā talkas nedēļa. Šajā apciemojuma reizē ļoti spilgts iespaids ir brauciens uz kādreizējo koncentrācijas nometnes vietu Salaspilī, jo ir zināms, ka nometnē ir bijuši ieslodzīti arī daudzi jūdi no Osnabrikas un tur viņi arī zaudējuši savas dzīvības. Prieku sagādā sadraudzība Limbažos, kas tiek piedzīvota caur daudzajiem kontaktiem ielūgumiem ciemos.
Pēc celtniecības darbu pabeigšanas, Limbažu draudze izsaka vēlēšanos turpmāk arī iesaistīties draudžu tikšanās reižu organizēšanā. Labs priekšlikums un tā 2007.gada tikšanās notiek Limbažos ar īpašu programmu un intensīvu sadraudzības. 2008.gada nogalē mēs uzzinām par īpašu akciju. Limbažu baznīcas jumts savu laiku ir nokalpojis un tas steidzami jānomaina. Taču tas maksā milzu naudu! Mēs esam sadzirdējuši palīgā saucienu un pārdomājam dažādas iespējas kā palīdzēt. Pēc garākām pārdomām mums rodas īpaša ideja - mēs plānojam „dakstiņu svētdienu“.
Kāds draudzes loceklis no veciem baznīcas soliem, kuriem patiesībā bija jānonāk atkritumos, izbūvē koka baznīcu ar stikla logiem un apgaismojumu. Vienīgais, kas šai mazajai baznīciņai trūkst ir jumta dakstiņi. Šie mazie dakstiņi no kartona pēc dievkalpojuma tiek pārdoti , līdz jumts pilnībā ir nosegts, un tas notiek ātri. Pasākuma laikā visi var cienāties ar soļanku, ko ir sagatavojis Mateja draudzes vīru „pavāru pulciņš“. Akcijas rezultāts ir grandiozs!
Osnabrikas un Leipcigas draudzes daudzās un dažādās aktivitātēs ir vākušas finanšu līdzekļus, lai atbalstītu māsu draudzi Limbažos. Tas ir vienmēr iespaidīgi, kad mūsu apciemojumos vai internetā varam sekot līdzi piemēram tam, kādi remonta darbi notiek baznīcā.
Kā veidosies tālāk mūsu māsu draudžu attiecības? Katru gadu notiek tikšanās, pa kārtai katra draudze uzņem abas citas, un ir interesantas programmas un satikšanās, tā mēs vēlamies turpināt arī tālāk un līdzdarboties.
Pēc daudzajām sirsnīgajām un aizkustinošajām tikšanās reizēm kādreizējā Limbažu draudzes priekšniece reiz teica „Mūsu māsu draudzes Leipcigā, Osnabrikā un Limbažos jau daudzus gadus saista kāds ciešs pavediens. Te nav nozīmes nacionālajai piederībai. Te runā sirds un sirds valoda ir patiesa“. Mēs esam pateicīgi par visām mums dāvātajām pieredzēm, kuras mēs esam ieguvuši sadarbības ietvaros un uzticāmies, ka arī turpmāk turpināsies laba kopdarbība Jēzus Kristus garā.
Annegrēta Sauthofa (Annegret Sauthoff)
Tulkoja Ingrīda Briede
Limbažu luterāņu baznīcā izskan vidzemnieku mūzika
2.augusta vēlā vakarā, gandrīz naktī sveču liesmu izgaismotajā Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts ‘’Vidzemes mūzika vakara gaismā’’, tā papildinot Limbažu pilsētas svētku programmu. Prieks, ka limbažnieki un pilsētas viesi tik kuplā skaitā bija atraduši uz dievnamu.
Koncertprogrammā Limbažu ev. lut. baznīcā satikās čellists no Rīgas – viens no pašlaik labākajiem čella mūziķiem Ēriks Kiršfelds, zemgalietis, pašlaik Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis un brīnišķīgs Latgalē dzimis soprāns Ilze Grēvele Skaraine. Programmā tika atskaņoti visu laiku redzamākie vidzemnieki – komponisti sākot no Jāzepa Vītola līdz Kristapam Pētersonam, no Oļģerta Grāvīša līdz Marģerim Zariņam un ērģeļu virtuozam Alfrēdam Kalniņam. Koncerts aizsākās ar virtuozā Alfrēda Kalniņa skaņdarbu „Fantāzija”. Savukārt citu A.Kalniņa daiļrades pusi – lirisku melodiju savās variācijās izmantojis vēlāks Vidzemes romantiķis Marģeris Zariņš un te ērģeles dzied un stilizē. Apgarotās M.Zariņa ‘’Bilitis dziesmas’’ solistei un ērģelēm nonāca līdz Jāzepa Vītola Dievišķajām garīgajā dziesmām. Savukārt čella skanējumu vidzemnieki ietvēruši jo dažādās nokrāsās – tas skaudri raudāja J.Vītola ‘’Skicē’’, izzīmē ‘’Attēlus’’ Oļģerta Grāvīša opusā. Bet Kristapa Pētersona skaņdarbā ‘’Ground’’ izskanēja elektriskais čells. Lai gan šis skaņdarbs ir modernā mūzika, tomēr vēlajā vakara stundā tas pat ļoti piestāvēja baznīcas noskaņai. Koncertu noslēdza Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis”.
Šķiet nebija neviena neapmierināta klausītāji. Cits īpaši bija izbaudījis baznīcas atmosfēru un akustiku, cits no jauna atklājis latviešu mūziku, vēl cits priecājies par solistes Ilzes Grēveles dzidro soprānu, vai abu kungu- ērģelnieka Aigara Reiņa un čellista Ērika Kiršfelda dvēselisko izpildīju un augsto profesionalitāti.
Koncerta norise bija iespējama pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu piešķirtajam finansējuma, kā arī Limbažu pašvaldības un luterāņu draudzes līdzfinansējumam.
Foto: Mūziķi Aigars Reinis, Ilze Grēvele Skaraine un Ēriks Kiršfelds pēc koncerta Limbažu baznīcā
Limbažu fonds aicina ziedot altārgleznas rāmim
24.aprīļa vakarā Rīgā, Latvijas Mūzikas akadēmijā notika Limbažu fonda organizētais Ziedotāju aplis, uz kuru bija aicināti bijušie un esošie novadnieki, lai viņi pieliktu plecu “ dzimtā novada atbalstam , lai idejiski un materiāli atbalstītu trīs projektus, par kuriem tika stāstīts šai pasākumā.
Pasākuma apmeklētāji tika informēti par 3 projektiem; Jāņa Saktiņa grāmatas „Mūsu paaudzes leģendas” izdošanu, Limbažu baznīcas altārgleznas rāmja restaurāciju, un Jura Bebriša vīru kora vēstures izpētes grāmatas „Limbažu vīru dziesmas trīs gadsimtos izdošanu.
It visi no pasākuma dalībniekiem gan esošie, gan bijuši novadnieki bija atbalstoši projekta idejām un vakara gaitā tika saziedoti EUR 1990.
Pasākumu aizsāka dziedātājs Normunds Ķietis ar dziesmām ģitāras pavadījumā, labus vēlējumus bijušajiem novadniekiem izteica Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un bija arī viens no pirmajiem ziedotājiem. Tad projektu iesniedzēji pastāstīja par saviem projektiem. Ar Limbažu altārgleznas rāmja restaurācijas projektu iepazīstināja draudzes locekle Dace Gaile, bet projekta labvēlis, kas „aizlika” labu vārdu par projektu un sniedza pirmo ziedojumu bija Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers. Limbažu baznīcā jau vairākus gadus notiek aktīva baznīcas izpēte, restaurācija un rekonstrukcija. 2017.gadā iesvētīts atjaunotais altāris. Bet ir vēl viens nepadarīts darbs- vēl nepieciešams atjaunot grezno gleznas „Kristus debesbraukšana” rāmi, kas oriģināli bijis apsudrabots un apzeltīts, bet pašlaik ir klāts ar alumīnija un bronzas krāsu. Pasākuma laikā savākti ap 350 eiro, apsolīti vēl ap 300, bet kopumā rāmja restaurācijai būtu nepieciešams ap 1400 eiro. Līdz 20. maijam ziedošana projektiem vēl turpinās. Ziedojumus iespējams pārskaitīt
Nodibinājums Limbažu fonds
Reģ. Nr.40008148275
AS SEB banka. Konts
LV94UNLA0050019626721
Maksājuma mērķī norādot –
Ziedotāju aplis, ziedojums altārgleznas rāmja restaurācijai
Kristus ir augšāmcēlies!
Mācītājs Romans Kurpnieks
Tas ir priecīgākais notikums visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē, Kristus Baznīcas dzīvē un man personīgi! Kristus augšāmcelšanās svētki ir atskaites punkts pārējiem svētkiem visa Baznīcas gada garumā. Ticības būtība – Jēzus ir miris un augšāmcēlies. Un tāpat arī mani, kas Jēzus žēlastībā aizmigšu, Dievs augšāmcels līdz ar Kristu.Jēzu guldīja kapā, pievēla priekšā akmeni, to aizzīmogojot, un pielika sargus. Bet trešajā dienā Viņš augšāmcēlās, pasaulei un man dāvinot dzīvību. Uzmanīgi lasot Jaunās Derības vēstules un īpaši pirmo apustuļa Pētera sprediķi Apustuļu darbu grāmatā, nākas atzīt, svarīgākais pasludinājums ir, ka Jēzus nomira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās. “Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki.” (Apd 2:32)
Jēzus nāves un augšāmcelšanās notikumi ir kristīgās vēsts pamats. Par to raksta visi evaņģēlisti. Arī apustulis Pāvils ar ticības pārliecību par to, ka Jēzus mira, vēl vairāk, augšāmcēlās un ir pie Dieva labās rokas un mūs aizstāv!” (Rm 8:34) Vienkāršs stāsts par faktu – Kristus ir augšāmcēlies! Un mācekļi sludina to, kam bija aculiecinieki. Apustulis Pāvils raksta: “Vispirms es jums nodevu to, ko pats esmu saņēmis: Kristus mira par mūsu grēkiem, pēc Rakstiem, un tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās, pēc Rakstiem.” (1.Kor 15:3–4) Timotejam, mīļotajam dēlam, apustulis atgādina: “Atceries Jēzu Kristu – no Dāvida dzimuma –, kas tika augšāmcelts no mirušajiem.” Jēzus daudzas citas zīmes darīja savu mācekļu priekšā, par kurām nav rakstīts Svētajos Rakstos, bet kā apustulis Jānis saka: “Šīs ir rakstītas, lai mēs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai mums, kas ticam, būtu dzīvība viņa vārdā.” (Jņ 20:30–31)
Kristus ir augšāmcēlies un augšāmceļ arī mani. Tādēļ nebīstos no nāves, jo Pestītāja nāve ir atbrīvojusi mani. Kristus ir augšāmcēlies! Lai arī, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, tomēr trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem. Nāve ir iznīcināta, dēmoni ir satriekti, eņģeļi līksmo, un cilvēks ir darīts brīvs. Brīvs mīlēt, jo, iepazinis Mīlestību un brīvs nest ticības augļus, mīlot savu tuvāko, ne vairs tik ar domām un vārdiem, bet ar domām, vārdiem un darbiem, līdz tiksim šķirti laicīgajā dzīvē. Jā es miršu un tomēr, ja miršu ar Kristu tad, līdz ar viņu dzīvošu. (2.Tim 2:11)
Kristus ir augšāmcēlies un tā ir dāvana man un ikvienam, kas tic. Es darīju grēku, Viņš cieta bez vainas. Grēkodams izvedu Kristu aiz savas dvēseles pilsētas sienām, ar saviem pārkāpumiem pienagloju Viņu pie krusta, pieliku sardzi pie kapa un aizzīmogoju to ar neticību un mīlestības trūkuma zīmogu. Un arī uz šādu manu ikdienas rīcību, Kristus dāvā man dzīvību caur ticību. Viņš turpina darīt brīnumus. Kā pasaulē ienāca caur Jaunavas klēpi, kā kapa zīmogu nesalauzdams, augšāmcēlās, kā caur aizslēgtām durvīm pie apustuļiem iegāja, tāpat mani glābdams, Kristus manā nespēkā varens parādās. Manas pestīšanas labad Viņš tika sists krustā Poncija Pilāta laikā, cieta un Viņu guldīja kapā, bet trešajā dienā Jēzus augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem.
Kristus ir augšāmcēlies! Un tādēļ Baznīca dzied Kungam slavas dziesmas: “Kristus ir cēlies, atpestījis mūs un mums līdz ar Viņu mūžam dzīvot, būs. Sēklas grauds, kas dziļi zemes klēpī slīgst, saules siltos staros jaunā stādā dīgst. Kristus no nāves mūs reiz modinās, zemi pāršalks brīnums – augšāmcelšanās.”
Dzied Baznīca, slavē visi debesu pulki un gavilēju arī es: “Raugi, kāds gaišums no Jēzus mums pretī nu staro, vainags, kas ērkšķiem pīts, gaismā nu zarodams, zaro! Zvani, lai zvan', lūgšanas, dziesmas lai skan un kā svēts vīraks Tam garo!”
Augšāmcelšanās gaišā vēsts ir apgaismojusi nedēļas pirmo dienu vēl vairāk, tā dara patiesi īstu katru dienu, kas pavadīta kopā ar augšāmcelto Jēzu. Nāve ir izdeldēta, Kristus ir augšāmcēlies pasaulei, dāvinot lielu žēlastību. Nav lielākas mīlestības par šo, jo Viņš atdeva Sevi par mani. (Jņ 15:13) Viņš ir Labais Gans, Augšāmcelšanās un Dzīvība. Un es gavilēju, jo piederēt Viņam ir liela laime. Prieks un piepildījums būt blakus Jēzum. Jā, arī pie krusta, nāvē un ciešanās, lai būtu kopā arī augšāmcelšanā!
Kristus ir augšāmcēlies! Viņš dziedina visas manas vainas un dzīst ļaunuma sekas, kas sānā dzeļas. Biju miris un nu esmu dzīvs. Biju bez spēka un nu esmu brīvs. Nezūdošs prieks, svētība un miers. Tik daudzas reizes piedzīvoju Kristus augšāmcelšanās svētkus, bet tikai tad, kad Viņš augšāmcēlās manī, mainījās mana ikdiena. Spēks dzīvot lūgšanās, slimībā un nesot krustu. Pat mirt, jo nāvei nav varas. Nu iznīcīgais ietērpts neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpts nemirstīgajā, un piepildās rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā. (1.Kor 15:54) Kristus no mirušajiem augšāmcēlies, nāvi ar nāvi iznīcinājis.
Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi ir augšāmcēlies!
Kungs, Jēzu Kristu, gribēdams atklāt kopš pasaules sākuma apslēpto, Tu kā avs uz kaušanu tiki vests, kā jērs cirpēja priekšā klusēji un, kā Dievs no mirušajiem augšāmcēlies un uzkāpi debesu godībā, es lūdzu, augšāmcel arī mani, ikreiz, kad krītu. Dāvā man grēknožēlas asaras un Tavas piedošanas prieku. Dāvā man spēku Tevi tā iemīlēt, kā agrāk mīlēju grēku, un atkal bez slinkuma Tev uzcītīgi kalpot, kā agrāk kalpoju sātanam. Būdams Tavs kalps, es godinu Tavu pestījošo gādību par mani; es teicu Tevi dziesmās, jo Tevis dēļ esmu iepazinis Tēvu; es slavēju Tevi, jo Tevis dēļ arī Svētais Gars nāca pasaulē.
Sprediķis 2018.gada Ziemsvētkos
Kādēļ Dievs kļuva cilvēks?
Kādu laiku dzīvoju lūgšanā ar šo jautājumu. Līdz ar mani notika brīnums. Nevaru pateikt nomodā vai sapnī, eņģelis mani aizveda pie cilvēkiem. Es redzēju, kā viņi dzīvo un strādā. Tomēr viņi mani neredzēja.
Pirmais bija mūzikas skolotājs. Pie viņa uz mājām nāca mācīties spēlēt klavieres. Skolotājs pats bija sācis apgūt klaviermākslu jau piecu gadu vecumā. Mācījies mūzikas skolā pie izciliem pasniedzējiem. Studējis konservatorijā, piedalījies meistarklasēs un apguvis kompozīciju. Daudzu starptautisku konkursu pirmo vietu ieguvējs. Tobrīd, kad vēroju mūzikas skolotāju, viņš bija notupies pie sava skolnieka, kas sēdēja pie klavierēm. Pianists, kurš ieskaņojis vairākus soloalbumus, nu no jauna mācās notis. Pacietībā un pazemībā, lai vēlāk viņa māceklis varētu mūzikā izdzīvot dzīvi. Viņš redzēja, kā būs, lai arī tobrīd to nevarēja redzēt.
Otrais bija skolotājs, kas mācīja bērnam lasīt. Burtu pēc burta viņš kopā burtoja, lai dzirdētu vārdu, kuru viņš astoņas reizes jau bija izlasījis. Un kad vārds izskanēja no bērna mutes, skolotājs priecājās, kā pirmo reizi to būtu dzirdējis. Ja kāds bija mazdūšīgs, to viņš iedrošināja un bija gatavs palīdzēt vājākam. Sirmais skolotājs bija pacietīgs pret visiem. Viņš redzēja, kāda plaša un neaptverama pasaule pavērsies tam, kas lasīs grāmatas. Viņš redzēja, kā būs, lai arī tobrīd to nevarēja redzēt.
Trešā bija jauna sieviete. Māmiņa, kas auklēja savu dēlu, kurš pirms divpadsmit mēnešiem bija nācis pasaulē. Katru reizi, kad viņa liecās pie sava bērna vai nometās rāpus uz ceļiem līdzās puikam, pēkšņi pieaugusī sieviete pati kļuva zīdainim līdzīga. Viņa spēlējās, kā bērns un runāja vienkāršas lietas, tās atkārtodama. Viņa raudzījās uz savu dēlu ar pacietību, redzot to, kāds viņš būs, lai arī tobrīd to nevarēja redzēt. Ar smaidu un rūpēm vienlaicīgi, viņa pavadīja katru bērna kustību. Vārdus, kurus saprata tikai viņa. Soļus, kuriem līdzi juta. Roku kustības, kad tās sniedzās pieturēties. Māmiņa mācījās visu no jauna, turēties, iet un runāt, lai arī visu to prata.
Es redzēju arī autovadīšanas instruktoru ar trīsdesmit gadu stāžu, kurš praktiski apmācīja, kā rīkoties pēc satiksmes noteikumiem un kļūt par pilntiesīgu dalībnieku uz ielām. Tas bija viņa personīgais auto. Es ar apbrīnu skatījos, ar kādu pacietību un savaldību viņš aizrādīja, kad jaunais censonis iebrauca, kādā bedrē vai uz apmales.
Vēl es redzēju auklīti bērnu namā, kura mīlēja bērnus, kuri ir dzīves ievainoti un neļāvās jūtām.
Es redzēju neredzīgo biedrībā vīru, kurš mācīja tiem, kas ar ļoti sliktu vai pilnībā bez redzes. Soli pa solim, daudz lēnāk, kā pašam izdarīt, pacietīgi viņš skoloja, kā izgatavot metāla vāciņus ziemas konservēšanai.
Un vēl apciemoju namdari, kuram klāt bija norīkots jaunietis bez iepriekšējas pieredzes. Redzēju uzņēmējus un ierēdņus, kuriem Ēnu dienā blakus visur staigāja bērni, iespējams, topošie novada vadītāji, ministri, deputāti, bāriņtiesas darbinieki, sportisti, atslēdznieki, šuvēji, klientu konsultanti, pavāri, metinātāji, arhitekti, IT speciālisti, zemnieki un daudzi citi. Vīri un sievas, tēti un mammas. Viņi visi redzēja, kā būs, lai arī tobrīd to nevarēja redzēt.
Tad es sapratu. Dievs tik ļoti mīl pasauli, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība. Jo Dievs sūtīja Savu Dēlu pasaulē, nevis lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Visuvarenais Dievs piedzima kā cilvēks Betlēmē. Mazs bērniņš guldīts silītē un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva Vienpiedzimušajam Dēlam, pilnu žēlastības un patiesības. Un joprojām Viszinošais Dievs, Debesu Tēvs pacietīgi un pazemībā mācās ar mums runāt mīlestības valodā, spert žēlastības soļus un klausās kā mēs kopā ar Debesu pulkiem dziedam: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts.” Dievs redz, kā būs, lai arī mēs šobrīd to nevaram redzēt.
Mieru, prieku, svētību un pasargāšanu no mūsu Tēva Debesīs, kurš deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu Jēzu!
2018.gads Limbažu ev.lut.draudzē
Limbažu ev.lut.draudzē ik svētdienu plkst.10.00 un ceturtdienās plkst.18.00 notiek dievkalpojumi. Svētdienās pēc dievkalpojuma notiek svētdienas skola, bet ceturtdienās Bībeles stunda.
Draudzē regulāri arī notiek dažādas lekcijas. 2018.gadā tās bijušas par sekojošiem tematiem: “Laulība (attiecības) – Dieva nodoms vīrietim un sievietei”, "Svētā Gara dāvanas", „Jāņa evaņģēlijs”, "Dievbijība mājās"
Dievnamā regulāri risinās koncerti - šogad tie bija koncerts "Ērģeļu skaņas Latvijas simtgadei", Kārļa Kazāka koncerts, „Ars Antiqua Riga” koncerts, Māra Grīnberga ērģeļu improvizācija; dievnamā muzicēja Mūzikas skolas audzēkņi, Gaiļu ģimene un Valters Reiznieks. Pilsētas svētkos un 11.novembrī baznīcā koncertē pilsētas pašdarbnieki. Dievkalpojumos regulāri dzied draudzes ansamblis. Draudze piedalās Muzeju nakts pasākumos ar muzikālo kafejnīcu, un Baznīcas naktī ar koncertiem.
Draudzē tiek veikts diakonijas – sociālais darbs. Regulāri tiek apciemoti draudzes vecie ļaudis, notiek senioru dievkalpojumi (mēneša otrajā un ceturtajā ceturtdienā plkst.13.00 draudzes namā), tāpat regulāri draudze dala humanitāro palīdzību, kas saņemtas no ārzemju labdarības organizācijām kā ziedojums.
Draudze piesaista līdzekļus no dažādiem fondiem, lai turpinātos baznīcas - valsts nozīmes kultūras pieminekļa atjaunošana. Šogad veikta sakristejas griestu rekonstrukcija, altārdaļas griestu izpēte, altārdaļas solu rekonstrukcija, grīdas nomaiņa baznīcas aizmugurējā daļā. Pašlaik uzsākta grīdas nomaiņa sakristejā ar mērķi , lai to varētu izmantot kā dievkalpojuma norises vietu gada aukstajos mēnešos.
Baznīcā turpinās izpētes un restaurācijas darbi
Šajā vasarā, piedaloties Limbažu pašvaldības rīkotājos nevalstisko organizāciju projektu konkursos, Limbažu ev.lut.baznīca ieguva līdzekļus diviem ar kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un restaurāciju saistītiem projektiem. Pirmais projekts jau noslēdzies. Tajā restauratore Madara Rasiņa veica altārdaļas griestu izpēti, kā arī izstrādāja rekomendācijas griestu remontam un izplānoja tā norisi. Otrs projekts tikko uzsākts. Tajā restauratore Lolita Hermsa veiks divu altārdaļas solu pamatkrāsojuma atjaunošanu. Lai soli tiktu pilnībā rekonstruēti, draudze pati finansēs solu marmorējuma rekonstrukciju. Baznīcā pašlaik tiek veikts vēl trešais projekts – baznīcas aizmugurē labajā pusē tiek veikta grīdas nomaiņa. Darbus finansē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Restauratore Madara Rasiņa veikusi altāra telpas griestu pirmsrestaurācijas izpēti. Tās mērķis bija vispārīga telpas apsekošana un griestu krāsojuma izpēte stratigrāfisku zondāžu veidā, kā arī papildus veicot laboratorisku krāsojuma izpēti.
Restauratore secināja, ka altārdaļas griestiem ir seši krāsojumu slāņi. Pašlaik jaunākais - violetīgi pelēkais krāsojums ir jaunāks, nekā varētu šķist baznīcas apmeklētājiem. Tas darināts 20. gs pirmajā pusē (30-tie līdz 50-tie gadi), tas veidots ar krīta krāsām lielajos laukumos, krīta līmes krāsām un bronzējumu detaļās (velves ribām, dekoriem, konsolēs). Tas atdarina 18. gs beigu krāsojumu, kas ir šobrīd konstatēts kā greznākais no krāsojumu periodiem – šajā laikā tika izveidoti dekoratīvie elementi – konsoles, griestu rokaiju dekori, visu redzošās acs dekors, kā arī velvju ribu profilējums. Lielās griestu plaknes krāsotas ar tonēti baltu kaļķa – līmes krāsu, ribu profili krāsoti pelēcīgi, to centrālā josliņa zeltīta (atrasts bronzējums), griestu rokaiju dekors pelēks un zeltīts, “visu redzošā acs” stari zeltīti. Izpētē atrasti arī senāki krāsojuma slāņi, kas norāda, ka arīdzan sākotnējā telpas apdare (17. gs beigas) varētu būt saglabājusies. Tātad – ja baznīcas griestus reiz izdotos atjaunot tādus, kādi tie bijuši 18.gadsimtā, tie būtu siltā piena krāsas tonī, ar mirdzošu velvju ribu josliņu, un radītu vieglu un gaišu kopējo iespaidu. Kā apgalvo restauratore Madara Rasiņa, Limbažu baznīcas griesti būtu grezni, īpaši un Latvijā unikāli. Restauratore iesaka telpu atjaunot pēc 18. gs beigu izskata. Altāris, kas ir telpas galvenais elements, arī ir saglabājies no šī laika. Tam restaurācijas darbi jau veikti 2017. gadā. Balstoties uz izpētes rezultātiem, restauratore sagatavojusi darbu plānu griestu atjaunošanai un arī sagatavojusi projektu un tāmi iesniegšanai Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā.
Noslēdzoties otrajam NVO konkursā finansētajam projektam, baznīcas apmeklētāji varēs priecāties par diviem atjaunotiem soliem altārtelpā. To krāsojums tiks atjaunots tāds, kāds tas bijis sākotnēji - 18.gadsimtā. Krāsojuma paraugs ir aplūkojams labās puses sola vidusdaļā, kur 2017.gadā tika veikta fragmenta restaurācija.
Baznīcas grīdas atjaunošanu telpas aizmugurē paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Nākošajos gados draudze turpinās piesaistīt līdzekļus no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, lai turpinātu grīdas nomaiņu.Vidzemes ērģeļu skaņas Latvijas simtgadei
Vasarsvētku priekšvakarā, 19.maijā
Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēja koncerts „Vidzemes ērģeļu skaņas Latvijas
simtgadei’. Finansējums tam bija iegūts no Vidzemes kultūras programmas - ar
Latvijas mežu, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona
atbalstu. Koncertā ērģelnieka Aigara Reiņa, soprāna Ivetas Romancānes un
vijolnieka Raimonda Meldera izpildījumā izskanēja Vidzemes komponistu Alfrēda
Kalniņa, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Maijas Einfeldes, Marģera Zariņa, Santas
Ratnieces un Ingmāra Zemzara skaņdarbi.
Par vijolnieka Raimonda Meldera, kurš ikdienā strādā Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, stipro pusi tiek uzskatīta tieši emocionalitāte. Arī koncertā klausītāji par to varēja pārliecinoties, baudot vijoles spēli tādos skaņdarbos kā Emīla Dārziņa „ Melanholiskais valsis”, Ingmāra Zemzara „ Dievs, Tu manu sirdi zini” un citos. Limbažnieki vienmēr priecājas dzirdēt uzstājamies Ivetu Romancāni, Limbažu Mūzikas skolas absolventi, Radio kora dziedātāju. Koncertā viņas skanīgais soprāns izskanēja gan klasiskos skaņdarbos kā Jāzepa Vītola „Marija’, Dārziņa „ Melanholiskais valsis’, gan arī jauno komponistu mūzikā kā Sandras Ratnieces „El mirollo del` arbore”. It īpaši šajā skaņdarbā Ivetas balss ieguva pat gandrīz pārpasaulīgu skanējumu, un skaņdarbs lieliski sasaucās ar agrīnās vasaras vakara noskaņu un krāsām, kas bija aiz baznīcas sienām. Savukārt ērģelnieks Aigars Reinis un asistente Jolanta Barinska nodemonstrēja, cik daudzpusīgs un bagāts ir Limbažu luterāņu baznīcas ērģeļu skanējums, izpildot Alfrēda Kalniņa, Marģera Zariņa, Sandras Ratnieces un citu komponistu skaņdarbus.
Viens no koncerta mērķiem bija arī pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka Limbažos, Sv. Jāņa baznīcā atrodas izcils koncertinstruments – Rīgas ērģeļbūvētāja Augusta Martina būvētas ērģeles. Šogad aprit 120 gadi kopš to pārbūvēšanas. A.Martins (1808-1892) Rīgā darbojas no 1838. līdz 1885.gadam un šajā laika posmā uzbūvē ap 70 baznīcu ērģelēm, galvenokārt Latvijā, vairākus instrumentus arī Igaunijā un Krievijā. A.Martina būvēto instrumentu kvalitāte ļoti augstu novērtēta jau viņa dzīves laikā, Mūsdienās saglabājusies mazāk par trešo daļu viņa darinājumu, un viens no tiem- Limbažos. Parasti ērģeles pierasts dzirdēt kā pavadošo instrumentu dievkalpojumos, laulībās, vai arī kora skaņdarbos. Taču ērģeles ir arī lielisks partneris skaņdarbos, kur izskan arī citi instrumenti, kā 19.maija koncertā – ar balsi un vijoli. Limbažu luterāņu baznīcā koncerti tiks piedāvāti arī turpmāk. 1.jūnijā, Baznīcu naktī, klausītāji tiek aicināti uz Māra Grīnberga ērģeļu improvizācijām, Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, kā arī uz muzikālu tikšanos ar dziesminieku Kārli Kazāku.
Romanu Kurpnieku ieved prāvesta amatā
Sniegainajā sestdienā - desmitā februāra rītā Limbažu luterāņu baznīcā bija pulcējušies baznīcēni no tuvākas un tālākas apkārtnes, lai būtu klāt, kad Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags amatā ieveda jauno Valmieras iecirkņa prāvestu, Limbažu draudzes mācītāju Romanu Kurpnieku - Loginu. Lai gan viņš jauno amatu pilda jau vairāk kā pusgadu, svinīga amatā ievešana vēl nebija notikusi. Uz dievkalpojumu bija pulcējušies ap simts baznīcēnu- no Limbažiem, Lādezera, Skultes, Staiceles., Alojas, Matīšiem, Rubenes, Cēsīm, un citām Latvijas vietām. Dievkalpojumā amatā tērpos piedalījās arī vairāki mācītāji - Romana Kurpnieka-Logina amata brāļi, kā arī viesis no Limbažu katoļu draudzes priesteris Tomašs Dudzjuks. Dievkalpojumu filmēja Latvijas Televīzija, ierakstu iespējams noskatīties Latvijas TV mājas lapā.
Stāsts par Jēzus piedzimšanu
Autors: Romans Kurpnieks
Reiz bija ģimene: vīrs, sieva un bērni. Viņi dzīvoja laukos pie dabas, un viņu ikdiena bija darbs. Sieva ticēja Dievam un savus bērnus audzināja kristīgi: lasīja tiem priekšā Svētos Rakstus, kopā lūdzās un pateicās, neskatoties uz vīra dzēlīgajām piezīmēm par viņas ticību.
Kādā Kristus piedzimšanas svētvakarā sieva kopā ar bērniem devās uz dievkalpojumu un aicināja līdzi arī vīru.
– Tas stāsts par Jēzu un Viņa piedzimšanu ir bezjēdzīgs! Kādēļ Dievam pēkšņi vajadzētu Sevi pazemot, kļūt par cilvēku un nonākt uz zemes?! Tas taču ir smieklīgi! – viņš ironiski sacīja.
Sieva un bērni devās uz baznīcu, bet vīrs palika mājās. Kamīnā tika iekurta uguns, un vīrs apsēdās pie tā, lai baudītu tēju un piparkūkas. Tikmēr aiz loga, no debesīm, sāka krist sniega pārslas, spēkā pieņēmās vējš, un drīz vien tas pārvērtās spēcīgā putenī. Vēja brāzmas bija tik stipras, ka varēja dzirdēt, kā slēģi sitas pret sienu un kā švīkst mājas tuvumā augošo bērzu zari. Te pēkšņi būkšķis pievērsa vīra uzmanību. Pavēries pa logu, viņš neko neredzēja. Arī durvju atvēršana nelīdzēja. Mazliet ieklausoties, varēja dzirdēt klaigas. Vīrs nolēma iziet laukā, lai noskaidrotu iemeslu neparastajām skaņām. Izgājis no mājas netāli esošajā pļavā, vīrs redzēja, kā liels zosu bars izmisīgi lidinājās un klaigāja. Putni centās pacelties debesīs, bet nespēja spēcīgo brāzmu dēļ. Tie bija nomaldījušies gājputni, kuri nu centās atrast ceļu uz siltajām zemēm. Kādu brīdi vīrs stāvēja un domāja, ko lai iesāk? Viņam bija žēl nabaga zosis un tik ļoti gribējās tām palīdzēt. Līdz beidzot viņš nolēma atvērt kūts durvis vaļā un aicināt apmulsušos spārnaiņus patverties tajā, lai tie siltumā un aizvējā varētu paglābties, pirms doties tālāk. Plaši atdarījis vārtus un iededzis gaismu, vīrs visādi centās pievērst putnu uzmanību, lai tie ieietu patvērumā. Bet tas nekādi neizdevās. Tad vīrs no mājām paņēma maizi, nokaisīja ceļu līdz kūtij ar maizes drupačām un cerēja, ka zosis ienāks siltumā. Bet nekā, tās turpināja laidelēties un klaigāt puteņa pārņemtajā tīrumā. Jau izmisis, viņš mēģināja putnus padzīt uz kūts pusi, bet tas tos satrauca vēl vairāk.
– Kādēļ zosis nenāk tur, kur tās būs drošībā?!?! – nesapratnē iekliedzās vīrs – vai tiešām tās nesaprot, ka šis ir vienīgais veids, kā izglābties tādā putenī? Kāpēc tās neseko man?
Nedaudz pārdomājis notiekošo, vīrs apsēdās un čukstēja:
– Varbūt putni vienkārši nevēlas sekot cilvēkam? Ja vien es varētu pārvērsties par zosi! – nu jau skaļākā balsī viņš sacīja.
Un tūlīt vīram prātā ienāca doma. Viņš iegāja dziļāk kūtī, paņēma mājas zosi un aiznesa to uz klajumu. Mājas putns, sākumā apjucis, klaigādams vicināja spārnus, bet drīz vien devās uz kūts pusi, jo tik bieži bija mērojis šo ceļu. Tūlīt arī meža zosis viena aiz otras, cita lidodama, cita palēkdamies un cita brienot, devās uz patvērumu.
Vīrs stāvēja malā un vēroja šo vienreizējo skatu, līdz viņam prātā vēlreiz ienāca jautājums, kuru nesen bija uzdevis:
– Ja vien es varētu pārvērsties par zosi, vai es spētu viņas izglābt?!
Vienlaicīgi galvā atskanēja vārdi, kurus viņš bija sacījis savai sievai:
– Kādēļ Dievam pēkšņi vajag Sevi pazemot, kļūt par cilvēku un nonākt uz zemes?
Nu viss bija skaidrs! Tas ir tas, ko Dievs izdarīja. Viņš kļuva par cilvēku, lai mūs izglābtu. Mēs esam šie pārbiedētie, aklie un apjukušie putni, kas nespēj atrast ceļu mājup. Dievs tapa cilvēks, lai mūs aizvestu mājās.
Vējš norimās un tāpat arī vīra satraukums. Saprotot, kādēļ Jēzus nāca pasaulē, pār viņa vaigiem bira asaras. Nometies ceļos, vīrs no visas sirds, iespējams, pirmo reizi lūdzās.
– Pateicos, Tev Kungs, Jēzu Kristu, ka Tu neatstāji mani, lai arī es atstāju Tevi, Tu atnāci pie manis un vedi mani uz Savām ganībām. Lūdzu pieskaiti mani pie Sava izredzētā ganāmpulka!
Daudzi stāsti sākas ar reiz bija, bet ir tikai viens stāsts, kurš sākas ar reiz ir. Tas ir stāsts par Dieva mīlestību, kuru Viņš atklāja Jēzū Kristū. Novēlu, lai vēsts par Jēzu tev ir šodiena un nevis vēsture. Jo Jēzus var simtiem reižu piedzimt no jauna Betlēmē, bet tev no tā nebūs nekāda labuma, ja kaut reizi Viņš nepiedzims tavā sirdī.
Piederība debesīm
Cilvēka piederības izjūta ir daļa no savas identitātes apzināšanās. Piederība dzimumam, piederība savai dzīves un darba videi, piederība sociālajai videi un stāvoklim, piederība etnosam - tas iespaido un veido cilvēka sevis apzināšanos un savas būtības izpratni. Apustulis Pāvils vēstulē filipiešiem (Flp 3:20) piemin kristiešu piederību debesīm, t. i.. Dieva valstībai, no grēka, lāsta un nīcības brīvai pasaulei. Piederība debesīm iespaido cilvēka būtību, patiesībā šī piederība pārrada un pārveido grēcinieka dabu, atbrīvo un šķīstī no visa, ar ko "inficēta" ir jebkura mūsu piederība šai pasaulei.
Piederība debesīm ir patiesa kristīga atziņa un apziņa, tas ir fakts ticībā, un tā ir garīga realitāte. Piederība debesīm ir lielākais, kas cilvēkam virs zemes var būt un piederēt. Piederība debesīm piešķir nozīmi visam uz zemes un padara jēgpilnu dzīvi šajā pasaulē.
Debesis nav "piedeva" zemei
Viļņveidīga interese par garīgām lietām, fragmentāra būšana baznīcā, saviļņojošas "garīgas" pārdzīvojuma izjūtas un citi nepastāvīgi, bet it kā pārpasaulīgi emocionāli uzvirmojumi var labi iederēties ticības iesākumā un agrajā dievbērnībā, taču nekādā veidā nav nobriedušas ticības pazīme. Diemžēl šāds "apgarots" stāvoklis cilvēku nereti pavada visu mūžu, radot maldīgu pārliecību un bīstamu garīgu situāciju, ka "it kā tic". Zināma regulāra reliģiskas dzīves izpausme var būt tam līdzīga, ja darbojas kā "nokomplektējoša" parādība blakus visām citām paša sakārtotām aktivitātēm. Proti, ticības dzīve paliek norobežota, autonoma un ikdienas realitāti netraucējoša, neiespaidojoša vai nemotivējoša parādība. Citiem vārdiem sakot, ticība ir sava veida garīga "piedeva" īstajai realitātei, šad tad to atsvaidzinot vai palīdzot tajā dzīvot. Un tas nu ir stāvoklis, no kura jāizaug vai apzināti jādodas prom.
Debesis ir nozīmīgākais virs zemes
Apustulis Pāvils apgalvoja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. Mūsu cerības enkurs ir nolaists debesu dzelmē, šī iemesla dēļ viss, ar ko mēs palaikam tiekam šūpoti šīs pasaules viļņos, ir cieši saistīts ar to nemainīgi mierīgo atklāsmi un patiesību, kas valda debesīs un nāk no debesīm. Sākot ar mūsu domāšanas pārtapšanu Dieva Vārda un atziņu gaismā, turpinot ar mūsu sirds stāvokļa pārmaiņu un nostiprināšanos dievbijībā, mūsu ticības pārliecībai parādoties "mazās lietās", Dievs pēc savas gudrības mums uztic "lielas lietas". Dievs ļauj piedzīvot šajā pasaulē dzīvi, kura pēc būtības ir dzīve priekš debesīm, taču pagaidām norit virs zemes. Piederība debesīm ar visu no tā izrietošo kļūst par motīvu tam, ko domājam, ko runājam un ko darām. Piederība debesīm ir pirmais un svarīgākais, kam cenšamies pakārtot šīs zemes svarīgās lietas - laiku, izvēles, attiecības u. tml. Sapratnē, ka piederam debesīm, visskaistāk izdzīvojam pirmos trīs baušļus, kas veido mūsu attiecības un sastapšanos ar Dievu.
Piederība debesīm iespaido piederību pasaulei
Apustulis Pāvils ļoti skaidri norāda, ka miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī. Piederības debesīm un mūsu piederības zemei krustcelēs atklājas ticības mērs un nopietnība. Apustulis Jēkabs saka, ka ticība bez darbiem ir nedzīva. Dabisku pasaulīgu kurnēšanu un žēlošanos nomaina lūgšana, miesas dabiskās tieksmes tiek svētītas šķīstībā un gavēnī, cilvēciska taisnība "zobs pret zobu" tiek pārkausēta žēlsirdības taisnībā, "pagriežot otru vaigu" un septiņas apustuļa Pētera piedošanas reizes reizinot ar septiņdesmit reiz septiņām Kunga pavēlētajām utt. Tieši dzīvojot pasaulē un piederot pasaulei, veidojot daļu no tās, draudzē aicinātajiem ir dota apustuliska norāde - netopiet šai pasaulei līdzīgi! Atšķirība no pasaulei piederīgas un sagūstītas dvēseles parādās visās tajās pašās vietās un lietās, bet ar debesīs noteiktu attieksmi un rīcību. Piederība debesīm nepaceļ debesīs, bet dara atšķirīgus pasaulē. Tāpēc stāv rakstīts, ka Kunga atnākšanā - naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās; divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās; divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts. Atšķirība no pasaules nav pašmērķis, tās ir sekas patiesai piederībai debesīs.
Piederība debesīm - piederībā debesu lietām
Sportists pieder sportistu saimei sportojot, smēķētājs - smēķētāju saimei smēķējot, kolekcionārs kolekcionāriem kolekcionējot utt. Piederība debesīm izpaužas, lietojot debesu "lietas" un darot debesu "darbus". Baznīca un draudze ir debesu dibināta, to cēlis ir Kristus, un tajā kalpo eņģeļi. Baznīca ir debesu vārdu un patiesības vieta, kur tos dzirdēt un mācīties, baznīca ir tā vieta, kur saņemt Kristību debesu ūdeņos, vieta, kurā baudīt maizi no debesīm un dzērienu no mūžības avotiem. Baznīca ir debesis virs zemes, un piederēt debesīm nozīmē piederēt baznīcai virs zemes. Tas ir tikpat neapspriežami un neapšaubāmi, kā svētā baznīcas tēvu atziņa - kam baznīca nav māte, tam Dievs nav Tēvs. Pārējie spriedelējumi ir sātana siekalas uz ķeceru lūpām. Apzinoties baznīcas vietu pasaulē, ir viegli ieraudzīt durvis piederībai debesīm.
Starp visiem vārdiem, kurus dzirdam šajā pasaulē, ir jāsadzird vārdi, kas nāk no debesīm. Mūsu pārliecību un ticību iespaido un veido tas, ko dzirdam, - kā saka svētais apustulis, ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles. Dziesminieks Psalmu grāmatā saka, ka dienām un naktīm domā par Tā Kunga pavēlēm. Ticīgs cilvēks dienā un naktī pieder savam Kungam, uztic Viņam sevi un dzīvo ar Viņa vārdiem prātā, sirdī, uz lūpām un darbos. Tā "notiek" mūsu piederība debesīm.
Mēs dzeram un ēdam, lai stiprinātos un pastāvētu šajā pasaulē. Starp visiem brokastu, pusdienu, vakariņu un svētku svinību galdiem ir tikai viens galds - Dievgalds, pie kura saņemt mūžīgās dzīvības maizes kumosu un mūžīgās dzīvības vīna malku, galds, uz kura vienīgā svin Kristus miesas un asins noslēpumu, galds, pie kura nākot un stiprinoties nostiprināta ir mūsu piederība debesīm.
Vārds skaņā, zīmēs un krāsās, Kunga miesa maizē un vīnā, lietās, kuras piemīt šai pasaulei, bet kuras baznīcā piepilda pats Dievs, kam pieder visa vara debesīs un virs zemes, tas ir tas, kas mūs savieno ar debess un zemes Radītāju, tas ir tas, kas dara mūs piederīgus Viņam. Tāpēc liturģijā dziedam līdz ar eņģeļiem un visiem debesu pulkiem, kā piederīgi mūžīgās dzīvības vīna malku debesīm.
Piederība debesīm - piederība Dieva svēto pulkiem
Vai esam kādreiz padomājuši, ka ticīgo, kuri pilda baznīcu virs zemes, ir mazāk nekā to, kas pilda Dieva mājokļus mūžībā? Mēs, kas ticam un pildām Kunga namu šajā laikā un telpā, un tie, kas sapulcēti pie Kunga jo visa baznīcas pastāvēšanas laika. Piederība debesīm ir piederība svēto sadraudzei, visai svēto sadraudzei, kura pastāv redzamajā un neredzamajā baznīcā. Mēs esam aicināti nonākt pie svēto pulkiem un esam ticības svētceļojumā turp. Mēs neesam norobežoti no Dieva pagodinātajiem kalpiem un kalponēm, kas no godības iespīd šajā pārejošajā realitātē, kā Mozus un Elija apskaidrošanas kalnā. Piederība debesīm ir saistīta ar ilgām, kuras jāatklāj visu citu ilgu vidū virs zemes. Apustulis Pāvils par tām saka: "Es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk." Cik skaisti, ka būtībā šīs ilgas nav vēlme nomirt, bet beidzot dzīvot tā, kā nekur citur!
Jānis Bitāns
Liepājas Sv. Annas, Pāvilostas, Ziemupes, Sakaslejas draudzes mācītājs
Grīdas nomaiņa un pandusa izbūve
Baznīcas vecā grīda savu mūžu jau bija nokalpojusi. Lielā daļā grīda bija jau satrupējusi un kolonnu apakšējie gali bija izpuvuši. Tagad kolonnu gali ir protezēti un grīda izbūvēta no platiem bieziem dēļiem. Tie gan nav tik plati kā vēsturiskie, bet mūsdienās tāds dēļu platums kā senāk vairs nav iespējams. Pašlaik notiek grīdas slīpēšana un lakošana. Iecerēts, ka novembra vidū atpakaļ tiks novietoti soli un grīdas remonts būs pabeigts. Iecerēts nākošgad VKPAi lūgt finansējumu grīdas remonta turpinājumam.
