Vidzemes ērģeļu skaņas Latvijas simtgadei
Vasarsvētku priekšvakarā, 19.maijā
Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēja koncerts „Vidzemes ērģeļu skaņas Latvijas
simtgadei’. Finansējums tam bija iegūts no Vidzemes kultūras programmas - ar
Latvijas mežu, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona
atbalstu. Koncertā ērģelnieka Aigara Reiņa, soprāna Ivetas Romancānes un
vijolnieka Raimonda Meldera izpildījumā izskanēja Vidzemes komponistu Alfrēda
Kalniņa, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Maijas Einfeldes, Marģera Zariņa, Santas
Ratnieces un Ingmāra Zemzara skaņdarbi.
Par vijolnieka Raimonda Meldera, kurš ikdienā strādā Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, stipro pusi tiek uzskatīta tieši emocionalitāte. Arī koncertā klausītāji par to varēja pārliecinoties, baudot vijoles spēli tādos skaņdarbos kā Emīla Dārziņa „ Melanholiskais valsis”, Ingmāra Zemzara „ Dievs, Tu manu sirdi zini” un citos. Limbažnieki vienmēr priecājas dzirdēt uzstājamies Ivetu Romancāni, Limbažu Mūzikas skolas absolventi, Radio kora dziedātāju. Koncertā viņas skanīgais soprāns izskanēja gan klasiskos skaņdarbos kā Jāzepa Vītola „Marija’, Dārziņa „ Melanholiskais valsis’, gan arī jauno komponistu mūzikā kā Sandras Ratnieces „El mirollo del` arbore”. It īpaši šajā skaņdarbā Ivetas balss ieguva pat gandrīz pārpasaulīgu skanējumu, un skaņdarbs lieliski sasaucās ar agrīnās vasaras vakara noskaņu un krāsām, kas bija aiz baznīcas sienām. Savukārt ērģelnieks Aigars Reinis un asistente Jolanta Barinska nodemonstrēja, cik daudzpusīgs un bagāts ir Limbažu luterāņu baznīcas ērģeļu skanējums, izpildot Alfrēda Kalniņa, Marģera Zariņa, Sandras Ratnieces un citu komponistu skaņdarbus.
Viens no koncerta mērķiem bija arī pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka Limbažos, Sv. Jāņa baznīcā atrodas izcils koncertinstruments – Rīgas ērģeļbūvētāja Augusta Martina būvētas ērģeles. Šogad aprit 120 gadi kopš to pārbūvēšanas. A.Martins (1808-1892) Rīgā darbojas no 1838. līdz 1885.gadam un šajā laika posmā uzbūvē ap 70 baznīcu ērģelēm, galvenokārt Latvijā, vairākus instrumentus arī Igaunijā un Krievijā. A.Martina būvēto instrumentu kvalitāte ļoti augstu novērtēta jau viņa dzīves laikā, Mūsdienās saglabājusies mazāk par trešo daļu viņa darinājumu, un viens no tiem- Limbažos. Parasti ērģeles pierasts dzirdēt kā pavadošo instrumentu dievkalpojumos, laulībās, vai arī kora skaņdarbos. Taču ērģeles ir arī lielisks partneris skaņdarbos, kur izskan arī citi instrumenti, kā 19.maija koncertā – ar balsi un vijoli. Limbažu luterāņu baznīcā koncerti tiks piedāvāti arī turpmāk. 1.jūnijā, Baznīcu naktī, klausītāji tiek aicināti uz Māra Grīnberga ērģeļu improvizācijām, Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, kā arī uz muzikālu tikšanos ar dziesminieku Kārli Kazāku.
