Vīraka lietošana liturģijā

Mācītājs Romans Kurpnieks

Vai tas ir luteriski?

Tas ir pirmais jautājums, ar kuru nākas saskarties. Atbildot uz šo jautājumu, jāvaicā: vai vīraka lietošana ir sastopama Svētajos Rakstos? Ja par to runā Svētie Raksti, tad tas ir luteriski.

Ko saka Svētie Raksti - Vecā Derība?

Otrajā Mozus grāmatā lasām Kunga pavēli Mozum: "Ņem smaržvielas - lāsojošus sveķus, smaržīgus gliemežvākus, smaržainus Sīrijas sveķus un tīru vīraku - viss lai ir vienādās daļās. Taisi no tā kvēpināmās smaržzāles, sajauc to, kā mēdz jaukt smaržu jaucējs, - sālītu, tīru, svētu! Saberz to smalki un daļu no tā novieto liecības priekšā Saiešanas teltī - tur es tev atklāšos, tā jums būs svētumu svētums!" (2.Moz 30:34-38)

Dievs ne tikai devis pavēli gatavot kvēpināmās smaržvielas un recepti, kā to darīt, bet arī solījis atklāties saviem ļaudīm. Vīraka lietošana paredzēta tikai Saiešanas teltī, jo tas ir svētums Kungam.Pat atrodams piedraudējums, ka ikviens, kas tādu taisīs, lai smaržotos, - lai tiek nošķirts no savas tautas. (2.Moz 30:34-38

Ko saka Svētie Raksti - Jaunā Derība?

Jēzus Kristus piedzimšanās stāstā lasām, ka no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri, lai redzētu jaundzimušo Jēzu un to pielūgtu. Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. (Mat 2:11) Viena no dāvanām, kuras tiek sauktas par dārgumiem, ir vīraks, kuru gudrie vīri pienes jaundzimušajam Ķēniņam Jēzum Kristum. Šī dāvana tiek pienesta arī pirmajās draudzēs. Apustulis Pāvils vēstulē Filipiešiem raksta: "Jūsu devums ir kā upuris ar saldu smaržu, kas pieņemams un patīkams Dievam." (Flp 4:18)

Vai tas notiks arī Debesu valstībā?

Dievkalpojums ir sastapšanās starp Dievu un cilvēku sastapšanās, kurā galvenais devējs, pat kalpotājs ir Dievs, bet saņēmēji esam mēs. Šī sastapšanās ir Dieva ierosināta Vecās Derības laikā, Jēzus Kristus to neatceļ, bet piepilda un tā turpinās arī Debesu valstībā. Baltās drēbēs tērpti ar zelta vainagiem galvā (Atkl 4:4) tie slavē Dievu: "mūsu Kungs un Dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu un godu, un spēku, jo tu esi radījis visu, ar tavu gribu viss tapis un pastāv." (Atkl 4:11) Viņiem rokās ir zelta trauki ar kvēpināmām smaržzālēm - kas ir svēto lūgšanas. (Atkl 5:8)

Vīraka lietošana ir Dieva pavēlēta Vecās Derības laikā, kā dāvanu vīraku pienesa mūsu Kungam Jēzum Kristum un vīraks tiek lietots Debesu valstībā.

Kāpēc kvēpinām vīraku liturģijā?

Uz šo jautājumu atbild Svētie Raksti:

* kvēpināmā smarža līdz ar visu svēto lūgšanām pacēļas pie Dieva. (Atkl 8:3-4)

* lūgšana nāk Dieva priekšā kā kvēpināmais upuris.(Ps 141:2)

* Dievam mēs esam Kristus labā smarža. (2Kor 2:15) Dieva mīļotie bērni un esam aicināti dzīvot mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis, un nodot sevi Dievam par upurdāvanu un jauki smaržojošu ziedojumu. (Ef 5:1-2) Tādēļ ticīgie pie kvēpināšanas, kas vērsta pret viņiem, noliec galvas. Sīraks savā gudrības grāmatā saka: smaržojiet jauku smaržu kā vīraks, cildiniet Kungu dziesmām un pateicieties par visu, ko viņš ir darījis! (Sīr 39:14)

* Dievs pavēl: lai manam vārdam pienes kvēpināmo un šķīstu labības dāvanu, jo mans vārds ir varens starp tautām. (Mal 1:11)

* kvēpināmais priecē sirdi. (Sal.Pam 27:9)

Dievkalpojumā Dievs publiski kalpo tieši mums. Tāds ir Dievs, kurš atklājies pasaulei Jēzū Kristū - liels Dievs, varens Dievs, Dievs debess un zemes Radītājs, visa Valdītājs, tāds, kuram neko no mums nevajag. Gluži pretēji - tie esam mēs, kam ir svarīgi sastapt Dievu. Mūsu grēkā krišanā piedalījās visas mūsu maņas - dzirde, redze, tauste, garša un oža. Tāpat arī mūsu pestīšanā ir jāpiedalās visām maņām.