Māsu draudžu sadraudzība - Osnabrika, Leipciga un Limbaži
Jau 70 gadu sākumā radās sadraudzība starp Osnabriku un Leipcigu. Galvenokārt tā izpaudās kā vēstuļu un paciņu sūtīšana „brāļiem un māsām Austrumos“ (Austrumvācijā)
Ap 1980. gadu sadraudzība starp Osnabrikas Mateja draudzi un Leipcigas Šonefeldes piemiņas draudzi kļuva arvien ciešāka. Laika gaitā tad arī kļuva iespējams apmeklēt māsu draudzi Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Tas gan varēja notikt vienīgi tai laikā, kad Leipcigas pilsētā notika Mese.
Pirmo reizi zu Leipcigu es devos kopā ar Osnabrikas grupu 1988.gadā un tas bija piedzīvojumiem bagāts ceļojums. Bet bija daudz pozitīvas pieredzes apmeklējot mūsu partnerdraudzi, un uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja cilvēki ar viņu spēcīgo ticību un nenogurstošo darbu savas baznīcas labā.
Tad sekoja pārmaiņu laiks un Berlīnes mūra krišana! Mierīgās revolūcijas ceļā 1989.gada 9.novembrī krita Berlīnes mūris un robežas bija atvērtas. Tagad mums bija jāmācās, kā apieties ar šo neparasto situāciju. Jau pavisam drīz VDR bija tikai vēstures daļa un kopš 1990.gada katrā 3.oktobrī mēs svinām Vācu vienības dienu.
Kādā tikšanās reizē, kad tikās Osnabrikas un Leipcigas māsu draudzes, tika runāts par sadraudzības tālākajiem plāniem, Kā gan turpināties mūsu partnerattiecībām? Leipcigieši pavēstija, ka viņi šo sadraudzību divdesmit gadu laikā ir piedzīvojuši tik bagātīgi, ka labprāt šo pozitīvo pieredzi nodotu tālāk kādam trešajam. Pavisam drīz mēs vienojāmies, ka māsu draudzi meklēsim Baltijas valstīs. Ar Mārtiņa Ļutera savienības palīdzību radās pirmie kontakti ar Limbažu ev.lut.draudzi.
1993.gadā Osnabrikas un Leipcigas delegācija devās ceļā uz Latviju un Limbažu pilsētas 770 jubilejas laikā dibinājās pirmie personiskie kontakti. Jau gadu vēlāk latviešu māsu draudzes grupa apmeklē Osnabriku un top un izaug īpašas attiecības un draudzības.
1995.gadā daži osnabrikieši un leipcigieši dodas ceļā uz Limbažiem. Pirmo reizi pievienojos grupai un man tas ir neticami iespaidīgs piedzīvojums, piedzīvojot sirsnīgo un intensīvo saskarsmi. Tā ir sevišķa pieredze, kas rāda, ka lai cik svarīga būtu finasiālā palīdzība, ļoti svarīgi ir personiskie kontakti, kas ceļ tiltus.
1997.gadā no Osnabrikas uz Limbažiem dodas Mateja draudzes padomes grupa - četri cilvēki. Tiek domāts par īpašu projektu. Paredzēts remontēt un pārbūvēt 140 gadus senu ēku, kas atrodas tieši pretī baznīcai, un pēc pārbūves tajā atradīsies draudzes nams. Pēc plašām sarunām osnabrikieši un leipcigieši atbalsta šo projektu un sper pirmos soļus tā uzsākšanā.
1998. gadā viss var sākties! Jaunā draudzes nama pārbūve var aizsākties un jūlijā ceļā dodas darba grupa no Osnabrikas un Leipcigas. Jaunais draudzes nams ar centrālo atrašanās vietu pretīm baznīcai ļoti labi iederas pilsētas ainavā, taču vecās ēkas stāvoklis ir īpašs izaicinājums visiem talciniekiem. Lai radītu plašākas telpas ir jānojauc krāsnis un jāizlauž sienas. Arī grīdas un griestu dēļi krīt par upuri lauznim. Pēc tam vajadzēja aizgādāt prom visus būvgružus. Visas nedēļas garumā tiek strādāts ar vienkāršiem palīglīdzekļiem, lai sliktā stāvoklī esošo ēku sagatavotu tālākiem pārbūves darbiem. Talkā nāk ari daži draudzes locekļi. Pirmie soļi ir sperti!
Tā kā Leipcigas Šonefeldes baznīcā amatā tiek ievests jauns mācītājs,
tad Limbažu draudzes priekšniece dodas uz Saksiju un pateicas par „pacilājošo siržu valodu“. Piemiņas baznīcas draudzes padomes sēdē viņa ziņo par draudzi un par draudzes nama būvniecību. Pa šo laiku darbiem ir piesaistīts arī būvuzraugs un divi strādnieki. Darbi risinās raiti.
Otrajā darba nedēļā 2000.gada jūlijā ar milzu piepūli tiek strādāts pie topošā draudzes nama daudzajiem logiem un tiek veikti daudzi citi uzdevumi. Taču blakus darbam netiek arī aizmirsts par sisrnīgu sadraudzību ar draudzes locekļiem Limbažos.
2000.gada oktobrī notiek nākošā māsu draudzes tikšanās. Osnabrikā ar īpašu programmu tiek svinēta Mateja draudzes 40 gadu jubileja. Gadu vēlāk mēs tiekamies Reformācijas svētkos Leipcigā, piedalās arī limbažnieki un mēs piedzīvojam brīnišķīgu kopību.
Trešā darba nedēļa Limbažos notiek 2002.gada jūlijā. Kopā ar dažiem jauniešiem no draudzes mēs turpinām darbu pie draudzes nama remonta. Tiek uzmūrētas starpsienas, līdzināta un ielikta grīda, kā arī salabotas jumta konstrukcijas.
Bez tam ieguldot nemaz ne mazu darbu diezgan aizaugušajā kādreizējā vācu kapsētā tiek ierīkota neliela piemiņas vieta. Lielā un sirsnīgā viesmīlība it īpaši izpaužas tajā, ka katru vakaru tiekam ielūgti ciemos.
2003.gadā sadraudzībai starp Osnabriku- Leipcigu un Limbažiem aprit desmit gadu, un tas jānosvin! Viesi no Limbažiem ierodas Osnabrikā un piedzīvo brīnišķīgu pasākumu programmu. Pasākuma moto ir : „Māsu draudžu pamats ir Jēzus Kristus‘. Visi, kas piedzīvo šīs dienas , jūt kaut ko no Jēzus Kristus gara, kas cilvēkus spārno un dara laimīgus. Tad seko kopīgais brauciens uz Leipcigu, kur vakarā Piemiņas baznīcā tiek svinēts Reformācijas dievkalpojums un seko iespaidus sniedzošas sastapšanās un piedzīvojumi.
Taču celtniecības darbi draudzes namā vēl turpinās, un 2004.gada jūlijā atkal tiekamies talkošanas nedēļā. Atklājas, ka eksperti un profesionālie palīgspēki var labi papildināt mūsu komandu un daudz paveic. Taču tas nav tikai vien darbs, kas ceļojumus uz Latviju dara neaizmirstamus, bet mēs atkal un atkal varam piedzīvot mūsu latviešu draugu lielisko viesmīlību.
Seko neazimirstami izbraucieni Latvijas dabā un noslēgumā draudzes svētki vecajā draudzes namā pie ezera. Tad diemžēl ar skumjām mums jāatvadās. Māsu draudzes ar savām akcijām izmēģina jaunus ceļus. Osnabrikā 2005.gada 19.jūnijā risinās akcija “Ar svētību uz skrejceliņa…“. Tiek izsludināts skrējiens apkārt Mateja draudzei, kur par katru noskrieto metru tiek dots ziedojums un viss ieguvums tiek nodots māsu draudzei Limbažos. Togad mēs tiekamies arī Evaņģēliskajās Baznīcas dienās Hanoverē, jūlijā ar grupu braucam uz Limbažiem un Reformācijas svētkos esam ielūgti Leipcigā.
2006.gada maijā Osnabrikā atkal radusies vēlme skriet labas lietas labā un Krājkases kontā nonāk ziedojumi. Īsu brīdi pēc tam grupa no Leipcigas un Osnabrikas atkal dodas uz Limbažiem, lai strādātu draudzes nama celtniecībā.
Leipcigieši strādā iekšdarbos, un osnabrikieši pievēršas labajai korei. Tiek konstatēts, ka draudzes nama pirmais stāvs ir gatavs un tiek jau izmantots. Un līdz ar to tā ir arī pēdējā talkas nedēļa. Šajā apciemojuma reizē ļoti spilgts iespaids ir brauciens uz kādreizējo koncentrācijas nometnes vietu Salaspilī, jo ir zināms, ka nometnē ir bijuši ieslodzīti arī daudzi jūdi no Osnabrikas un tur viņi arī zaudējuši savas dzīvības. Prieku sagādā sadraudzība Limbažos, kas tiek piedzīvota caur daudzajiem kontaktiem ielūgumiem ciemos.
Pēc celtniecības darbu pabeigšanas, Limbažu draudze izsaka vēlēšanos turpmāk arī iesaistīties draudžu tikšanās reižu organizēšanā. Labs priekšlikums un tā 2007.gada tikšanās notiek Limbažos ar īpašu programmu un intensīvu sadraudzības. 2008.gada nogalē mēs uzzinām par īpašu akciju. Limbažu baznīcas jumts savu laiku ir nokalpojis un tas steidzami jānomaina. Taču tas maksā milzu naudu! Mēs esam sadzirdējuši palīgā saucienu un pārdomājam dažādas iespējas kā palīdzēt. Pēc garākām pārdomām mums rodas īpaša ideja - mēs plānojam „dakstiņu svētdienu“.
Kāds draudzes loceklis no veciem baznīcas soliem, kuriem patiesībā bija jānonāk atkritumos, izbūvē koka baznīcu ar stikla logiem un apgaismojumu. Vienīgais, kas šai mazajai baznīciņai trūkst ir jumta dakstiņi. Šie mazie dakstiņi no kartona pēc dievkalpojuma tiek pārdoti , līdz jumts pilnībā ir nosegts, un tas notiek ātri. Pasākuma laikā visi var cienāties ar soļanku, ko ir sagatavojis Mateja draudzes vīru „pavāru pulciņš“. Akcijas rezultāts ir grandiozs!
Osnabrikas un Leipcigas draudzes daudzās un dažādās aktivitātēs ir vākušas finanšu līdzekļus, lai atbalstītu māsu draudzi Limbažos. Tas ir vienmēr iespaidīgi, kad mūsu apciemojumos vai internetā varam sekot līdzi piemēram tam, kādi remonta darbi notiek baznīcā.
Kā veidosies tālāk mūsu māsu draudžu attiecības? Katru gadu notiek tikšanās, pa kārtai katra draudze uzņem abas citas, un ir interesantas programmas un satikšanās, tā mēs vēlamies turpināt arī tālāk un līdzdarboties.
Pēc daudzajām sirsnīgajām un aizkustinošajām tikšanās reizēm kādreizējā Limbažu draudzes priekšniece reiz teica „Mūsu māsu draudzes Leipcigā, Osnabrikā un Limbažos jau daudzus gadus saista kāds ciešs pavediens. Te nav nozīmes nacionālajai piederībai. Te runā sirds un sirds valoda ir patiesa“. Mēs esam pateicīgi par visām mums dāvātajām pieredzēm, kuras mēs esam ieguvuši sadarbības ietvaros un uzticāmies, ka arī turpmāk turpināsies laba kopdarbība Jēzus Kristus garā.
Annegrēta Sauthofa (Annegret Sauthoff)
Tulkoja Ingrīda Briede