Vientulības saldā nasta

Mācītājs Romans Kurpnieks

Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās. Bet daži no tiem sacīja: "Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību." Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: "Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt. Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka Es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. Bet, ja Es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši. Bet, ja Es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā. Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesavāc, tas izkaisa. Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu. Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā." Kad Viņš tā runāja, kāda sieviete ļaužu pūlī paceltā balsī sacīja Viņam: "Laimīgas tās miesas, kas Tevi nēsājušas, un krūtis, kas Tevi zīdījušas!" Bet viņš teica: "Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!" (Lk 11:14-28)

Dievs sacīja - nav labi cilvēkam būt vienam. Baznīcā es neesmu viens. Lai gan dažkārt varu atnākt uz draudzi, apsēsties un neviens pat neievēros. Ja nu izplūdīšu asarās, tad kāds pienāks un pavaicās. Varu arī izaicinoši smaidīt, tad pienāks un pajautās. Bet citādi - varu atnākt, aiziet un nepiedzīvot neko vairāk kā vientulību. Kāpēc tā? Pirmkārt, tā ir vaina manī, jo, ja neteikšu un nedalīšos, tad tikai pravieši un Dievs, kas pazīst siržu domas, var uzminēt, kas noticis, pat tad, ja neesmu vēl sacījis ne pušplēsta vārda. Otrkārt, vaina ir arī citos, dažkārt pat tajos, ko vajadzētu saukt par draudzes vecajiem, kas baidās, ka tik kāds kaut ko nepajautātu un nepiedāvātu. Esmu pat ievērojis, ka ir reizes, kad daži pat nesagaida, ka mēs pateiksimies Dievam pēc Vakarēdiena, bet vienkārši ātri izšmauc pa durvīm. Tik mīļi būt vienam, cik labi būt vientuļam, jo nav ne ar vienu jādalās un nav jādara.

Vai esmu draudzes vecajs? Vai esmu teicis, ka esmu vientuļš? Kāpēc esmu noskumis? Esmu taču šķīstīts un tīrs, ļaunais no manis ir izdzīts. Tas nav no mana svētuma, to darījis Kristus, kad tiku kristīts. Kad ļaunais gars ir izdzīts, tad viņš apstaigā klajas vietas un, mieru neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī. Un atnācis to atrod izslaucītu un uzpostu, nu tādu, kāds esmu pēc Kristības, mazliet kā virs zemes staigājot. Tad ļaunais gars ņem sev līdzi vēl septiņus citus. Un beigās cilvēkam kļūst vēl ļaunāk, nekā bija sākumā. Kamēr neesmu atsacījis Dievam, Viņa žēlastībā tieku pasargāts. Bet tad, kad palieku viens, bez draudzes, kas ir Kristus miesa uz zemes, kad nedzirdu Vārdu, nesaņemu sakramentus un nelūdzos ikdienā pēc Dieva žēlastības, tad atsakos no tās un netieku pasargāts vispār. Un beigās kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tas būtu, kā Dievs sacītu: ja tev Manis nevajag, tad tiec pats galā. Tādēļ vieglāka pieeja ļaunajam garam, kas bija izdzīts un nu grib atgriezties.

Visi mūsu tēvi bija apakš padebeša, un visi viņi izgāja caur jūru, un tajā padebesī un jūrā viņi visi ir kristīti uz Mozu, un visi ēda vienu un to pašu garīgo barību, un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu; to viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja visur līdzi, un tā klints bija Kristus. Viņi tika vesti no verdzības zemes uz apsolīto. Arī es.

Kungs Dievs tevi ievedīs tajā zemē, kurp tu ej. Viņš padzīs tavā priekšā daudzas tautas - hetiešus, girgašiešus, amoniešus, kanaāniešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus. Tu satrieksi par tevi lielākus un stiprākus. Un Kungs, tavs Dievs, sacīja: tu sakauj tos, iznīdēt iznīdē tos un neslēdz ar tiem derību, un nežēlo tos! Citiem vārdiem sakot, nežēlo grēku! Nežēlo savas kaisles - iznīdē, iznīcini! Septiņas tautas, septiņi nāves grēki - šīs tautas ir lepnība, mantkārība, netiklība, skaudība, nesātība, slinkums un dusmas. Iznīdēt iznīdē tās!

Netiesā, raugoties uz cilvēku, kurš ir grēcinieks, kurā mājo vismaz viens vai vairāki grēki un kaisles. Raugies uz sevi: vai manī nav lepnums, mantkārība, nesātība, slinkums? Par šīm tautām, ko nedrīkst žēlot, rakstīts: nesaradojies ar tām - savas meitas nedod viņu dēliem un viņu meitas neņem saviem dēliem. Tas ir, neiemīli grēku. Tas novērsīs tevi no Dieva, un tu kalposi svešiem dieviem. Un Kunga bardzība varētu pret tevi iedegties un piepeši iznīcināt. Iznīcini šos grēkus sevī - lepnumu, mantkārību, nesātību, dusmas. Nojauc šos altārus, iznīcini grēku stabus, nocērt viņu ašēras, sadedzini ugunī elku tēlus! Jo tu esi svēts Kungam, savam Dievam. Tevi tas Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tautām, kas virs zemes, lai tu Viņam būtu īpašs. Laimīgs tas cilvēks, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!

Mīļotais bērns, lai visāda nešķīstība un negausība pat netiek pieminēta, kā tas svētajiem pieklājas. Vai esmu svēts? Kristus šo svētumu man deva Kristībā, un esmu aicināts to uzturēt kā lukturi, kurā nemitīgi ir jālej klāt eļļa. Lai ticība nezustu. Lai ļaunais gars neatnāktu un nepaņemtu līdzi septiņus vēl ļaunākus garus un lai ar mani nekļūtu vēl sliktāk. Nekaunīgas, muļķīgas runas un rupji joki lai ir sveši! Tā vietā lai pateicība Dievam! Zini, neviens netiklis, nešķīstais vai negausis, tas ir, neviens elku kalps neiemantos savu daļu Dieva valstībā.

Kas nav ar Kristu, tas ir pret Viņu. Un, kas ar Kristu nesavāc, tas izkaisa. Skarbi vārdi. Bet paturi prātā, ka laimīgi ir tie, kas Dieva vārdus dzird un pilda. Nesaki, ka mīli Dievu, kuru neredzi, ja nemīli savu brāli vai māsu, kuru redzi. Nesaki, ka paklausi Dievam, kuru neredzi, ja nepaklausi tēvu un māti vai vīru, kuru redzi.

Mīļais bērns, dari tāpat kā Kristus! Dzīvo mīlestībā, kā Kristus tevi ir mīlējis, tavā labā sevi nodevis Dievam kā dārgu dāvanu, jauki smaržojošu ziedojumu. Tiecies pēc Debesu valstības, un visas pārējās lietas tev tiks piemestas. Domā par to, ko dari. Ja gavē, tad ar lūgšanu un žēlastības darbiem, lai gavēnis nekļūst par diētu. Ja lūdz, tad nepļāpā. Ja ziedo, tad ar lūgšanu un gavēšanu, lai tā nav tikai lielīšanās un godkāre. Tik atcerieties! Kad Kungs nāks godībā, ziedot būs par vēlu. Šodien ir laiks. Ko dosi savam tuvākajam, ko ziedosi, būs krāts debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Neaizmirsti par lūgšanu, neaizmirsti uz savām lūgšanu rokām nest tos cilvēkus, kas ir grūtībās. Dari tāpat kā Jēzus! Dzīvo mīlestībā, kā Viņš ir mīlējis, pats mirdams pie krusta tevis dēļ. Laimīgs tas cilvēks, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!

Esmu laimīgs, jo Kristus ir mans spēks un dzīvības avots. Esmu laimīgs, jo neesmu viens. Kur ir draudze, tur ir Vārds, Miesa un Asinis un grēku piedošana.

Mans daudzžēlīgais un visužēlīgais Dievs, Kungs Jēzu Kristu, Tu savā lielajā mīlestībā esi nonācis un iemiesojies, lai visus atpestītu; es lūdzu Tevi, mans Pestītāj, arvien glāb mani savā žēlastībā. Tu, Kristu, esi sacījis: kas uz Mani tic, tas dzīvos un mūžam nāvi neredzēs. Ja nu ticība uz Tevi glābj izmisušos, lūk, ticu, atpestī mani, jo Tu esi mans Dievs un Radītājs. Mans Dievs, lai ticība man tiek pielīdzināta taisnībai bez darbiem, jo nemaz neatradīsi darbus, kas mani attaisno. Bet mana ticība lai aizstāj visu - lai tā atbild, lai tā mani attaisno, lai tā padara mani par dalībnieku Tavā mūžīgajā godībā. Dari mani laimīgu, ka Tavu vārdu dzirdu un pildu. Āmen.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .