Limbažu baznīcā atjaunots altāris
„Ja godīgi, tad manī bija šaubas, vai savedīsiet baznīcu kārtībā līdz svētdienas rītam!”, pāris dienas pēc svētkiem atzinās būvmeistars Mārtiņš, kas piektdienā pirms altāra iesvētīšanas kopā ar saviem vīriem bija ieradies, lai noņemtu improvizēto agroplēves sienu, kas atjaunošanas darbu laikā nodalīja baznīcas zāli no altārtelpas, gandrīz kā Vecās Derības templī svēto vietu no vissvētākās. Baznīca izskatījās pēc haotiska būvlaukuma. Ap kanceli vēl stalažas, apkārt putekļi, pie altāra vēl šuvēja steidz izgatavot polsterējumus altāra žogam. Lielais kroņlukturis šķībi piesiets aiz garas virves, jo traucēja sienas izbūvi.
Taču jau pēc brīža baznīcā izskatījās kā skudru pūznī, kurās kā
lielas un mazas skudriņas rosījās draudzes locekļi sakopšanas talkā un no haosa radās kārtība un tīrība. Bērnu mazās rociņas nomazgāja balkona solus, vīru stiprās rokas novietoja vietā gleznu un kroņlukturi, aiznesa visu nevajadzīgo, sievas iztīrīja dievnamu, lai nepaliktu ne pēdas no remonta darbiem.
Darbi turpinājās arī naktī no sestdienas uz svētdienu. Lai gan bija paredzēts, ka kanceles atjaunošana noslēgsies vēlāk, tomēr restauratores Lolita Hermsa un Maija Tirzīte darbojās vai visu nakti, lai arī kancele izskatītos glīti. Sestdienas vakarā Limbažus pārsteidza vētra, gāzās koki un pa gaisu lidoja zari, piemētājot visu baznīcas dārzu. Kad vētra norimās, un atkal bija droša iziešana ielās, gandrīz pusnaktī uz baznīcu steidzās pušķotājas, lai uzpostu dievnamu svētkiem vēl krāšņāku.
13.augusta rīts bija mierīgs un nekas vairs ne baznīcā ne tās dārzā neliecināja ne par vētru, ne par būvlaukuma apstākļiem, kas te bija vien pirms pāris dienām. Baznīcā ikvienu apmeklētāju sagaidīja altāris kas tagad atguvis vēsturisko, eleganto sudrabaini pelēko krāsojumu. Saulaini atmirdzēja altāra zeltījumi. Visa baznīca līdz ar to kļuvusi gaišāka, gaisīgāka un vieglāka. (Līdz šim altāris gandrīz 90 gadus bija zaļajās krāsās). Dievkalpojums sākās ar procesiju, kad cauri glīti uzpostajam baznīcas dārzam un baznīcas ejai līdz atjaunotajam altārim arhibīskaps Jānis Vanags, mācītājs Romans Kurpnieks un pērminderi Jānis Strēlis un Jēkabs Bušs aiznesa svečturus, krustu un Bībeli, kas tagad uz tā atradīsies visu laiku. Izskanēja iesvētīšanas lūgšanas un uz altāra ar svētīto eļļu tika uzvilkti krustiņi. Arhibīskaps uzrunā atgādināja par Bībeles stāstu par Noa un grēku plūdiem. Pēc tiem pasaulē bija nesakārtotība un haoss ( nu gandrīz kā pēc nesenās vētras), bet Noass sāka nevis ar pasaules sakārtošanas darbiem, bet vispirms uzcēla altāri Dievam, pie kā nest pateicību un lūgšanas. Tā arī Limbažu baznīcā interjera sakārtošanas darbi sākti ar baznīcas centru - altāri. Finišam tuvojas arī kanceles rekonstrukcija, tad sekos grīdas un solu atjaunošana. Tiek domāts arī par apkures ierīkošanu baznīcā, griestu un sienu remontu. Jau restaurēta daļa no ārējiem logiem.
Ceļā līdz svētku dienai ieguldīts daudz laika, lūgšanu, ziedojumu un roku darba. Pirmie darbi pie altāra atjaunošanas tika uzsākti 2014.gadā, kad pateicoties Hipotēku bankas finansējuma meistare Dimatere Reklaite nomainīja altāra parlamentus (audumus). 2015. gadā ar Rietumu bankas un pašvaldības atbalstu restauratore Saiva Kuple restaurēja abas altārgleznas. Interesants bija gadījums, kad mazā glezna tika nesta uz rentgenu, lai noskaidrotu, vai zem krāsu slāņa neslēpjas vēl kāds senāks gleznojums. Tomēr nekas neatklājas. Tai pašā gadā restauratores Natālija Jātniece un Irbe Grīnberga veica baznīcas krāsojuma izpēti (VKKF finansējums), kuras rezultātā atklājas, ka altāris sākotnēji bijis pelēkos toņos ar zeltu. Tādēļ altāris tagad pārkrāsots atbilstoši sākotnējai iecerei. Restaurāciju veica jau minētās restauratores, kā arī zeltīšanas speciāliste Lolita Hermsa. Kā palīgi strādāja Dairis Danšins un Baiba Dobele. Rekonstrukcijas darbus restauratores uzsāka ziemas aukstumā, bet noslēdza augusta sākumā. Izaicinājums bija mainīgajos baznīcas klimata apstākļos atrast pareizāko tehnoloģiju zeltīšanai un krāsošanai. Bija arī dienas, kad stalažu augšienē- sešu metru augstumā, temperatūra pat par desmit grādiem atšķīrās no temperatūras stalažu apakšdaļā.
Tā kā altāris ir vienots ansamblis ar kanceli, tad paralēli ir uzsākta arī kanceles rekonstrukcija. Tai līdzekļus ziedojuši novada deputāti un draudzes cilvēki. Atjaunotas tiek arī altāra tekstilijas, šo darbu tāpat kā pirms vairākiem gadiem, veic Dimatere Reklaite.
Altāra rekonstrukcijas darbiem lielākā daļa līdzekļu nāca no Lauku Atbalsta dienesta programmas „Leader”, savu līdzfinansējumu piešķīra arī Limbažu Novada pašvaldība. Kopējā piešķirtā finansējuma summa – 19500 eiro. Projektam līdzekļus un savu darbu ziedoja arī draudzes locekļi un novada deputāti. Tā kāds uzšuva galdautu, cits izgatavoja galda virsu, cits pielika roku stalažu nojaukšanā, mazgāja grīdas, gādāja ziedu rotājumus, aizlūdza un ziedoja. Konsultācijas un padomus projekta izstrādāšanas un realizācijas gaitā sniedza partnerības „Brasla” un LAD Valmieras nodaļas darbinieki, kā arī Valsts Kultūras Pieminekļu Aizsardzības inspekcijas speciālisti. Projektu vadīja Ingrīda Briede. Ne reizi vien projekta realizācijas gaitā limbažnieki varēja pieredzēt, kā Dievs atbild uz lūgšanām, sniedzot padomu un gudrību.
Prieks bija, ka iesvētīšanas dievkalpojums bija labi apmeklēts, un tajā piedalījās ne tikai limbažnieki, bet arī viesi no Salacgrīvas, Rīgas un citām Latvijas vietām. Dievkalpojumā piedalījās arī Limbažu Novada priekšsēdētājs Didzis Zemmers un deputāti. Ļaudis bija glīti uzposušies, valdīja priecīga un sirsnīga gaisotne, kā jau ilgi gaidītos svētkos. Draudzes ansambļa un mūziķu izpildījumā izskanēja pateicības dziesmas. Arhibīskapa sprediķis bija veltīts līdzībai par vienmēr aktuālu tēmu – par pazudušo dēlu. Svētrunas noslēgumā viņš aicināja atcerēties, ka Dievs vienmēr mūs gaida, un esam aicināti ik svētdienas, un arī daudz biežāk pulcēties pie baznīcas altāra, lai gūtu stiprinājumu Dieva Vārdā un sakramentos. Lai sakārtotu savu dzīvi, arī mums jādodas pie altāra. Pēc dievkalpojuma mācītājs Romans Kurpnieks un projekta vadītāja teica sirsnīgu paldies restauratorēm, finansētājiem un darbu veicējiem. Kā jau svētkos, ikviens tika pacienāts ar draudzes māsas Ievas Bērziņas ceptu torti un kliņģeri.
Limbažos baznīca ir atvērta katru dienu, un mīļi gaidīts ikviens apmeklētājs gan uz dievkalpojumiem, gan ikdienā, uzkavēties lūgšanā vai pārdomu mirklī, vai tagad - papriecāties par atjaunoto altāri un kanceli. Jau nākamajās dienās pēc altāra iesvētes pie tā notika pirmās laulības, kristības un iesvētības.