Vācu draugu vizīte Limbažos
Jau vairāk kā 24 gadus savā starpā draudzējas Limbažu
luterāņu draudze, Vācijas pilsētas
Osnabrikas luteriskā Mateja draudze, un tāda pat nosaukuma draudze no
Leipcigas Vācijas austrumos. Ik gadu divas draudzes dodas ciemos pie trešās.
27.-31.jūlijā sešpadsmit māsu draudžu pārstāvji ( Tā Baznīcā dēvē
partnerdraudzes) viesojās Limbažos. Viņu apmešanās vieta jau tradicionāli bija
Lādezera skola, kas bija skaisti uzposta pēc pavisam nesen pabeigtā remonta.
Jaunākajiem no vācu ciemiņiem – divām ģimnāzistēm ir mazāk gadu nekā partnerdraudžu sadraudzībai! Viņām šī bija pirmā ciemošanās reize Latvijā, meitenes bija apmierinātas un priecīgas un cerams, viņām arī izdosies ieinteresēt uz Latviju doties arī saviem vienaudžiem. Līdz šim grupā vairākums cilvēku ir tie, kas šo sadraudzību uzsāka pirms daudziem gadiem. Pateicoties šo cilvēku ziedojumiem un nesavtīgam darbam, Limbažu luterāņu draudzei ir skaists un mājīgs draudzes nams pašā vecpilsētas centrā.
Kā ikkatrā ciemiņu uzņemšanas reizē, arī šoreiz limbažnieki ciemiņus vēlējās iepazīstināt gan ar Latvijas dabu, tradīcijām, kultūru un draudžu dzīvi Latvijā. Ceturtdienā uzreiz pēc ierašanās Latvijā ciemiņi apmeklēja Rīgas Motormuzeju, kur uzzināja daudz jauna un interesanta par autovēsturi, kurā ir arī daudz vācu izgudrotāju un ražotāju pienesuma. Lādezera skola viesus sagaidīja ar nelielu koncertu, kas bija veltīts drīzajai Latvijas simtgadei.. Dejoja mazie dejotāji, izskanēja skolas audzēkņu un grupas” Balti” sniegtie priekšnesumi.
Piektdiena bija veltīta jūrai un zvejniecībai. Viesi kopā ar latviešu draugiem apmeklēja Salacgrīvas luterāņu un Ainažu pareizticīgo baznīcas. Gan latviešiem, gan vāciešiem prātā paliks redzētais un dzirdētais pie Salacgrīvas nēģu zvejniekiem zvejnieku saimniecībā „Kurķis”. Aizkustinošs bija Aleksandra Rozenšteina stāstījums par zvejnieku darbu, par to cik cieši viņu iztika saistīta ar dabu, un ka nereti romantiska šī nēģu zvejniecība tas ir tikai no malas skatoties. Nēģi Salacgrīvā tiek ķerti tāpat kā pirms 150 gadiem. Patiess bija vīru iepriecinājums, redzot ka mācītājs Romans Kurpnieks savā amata tērpā pastaigājas pa viņu darba vietu – nēģu taci, ko viņi uztvēra kā Dieva svētību vien dažas dienas pirms sezonas uzsākšanas 1.augustā. Jūras diena noslēdzās ar Ainažu jūrskolas apmeklējumu un pastaigu pie jūras. Sestdien vācu draugiem tika iespēja mazliet iepazīt Raunu, gan baznīcu, gan uzkāpt vareno pilsdrupu tornī, gan apbrīnot dabas brīnumu- Staburaga klinti. Todien Āraišos tika svinēti Maizes svētki un ciemiņiem bija iespēja tajos piedalīties un tā iepazīt latviešu tradīcijas, kas saistītas ar saimnieču- Annas dienu- kad saimnieces pirmo reizi cepa maizi no jaunajiem miltiem.
Svētdienas rīts sākās ar kopīgi svinētu dievkalpojumu Limbažu baznīcā. Tā kā baznīcā pašlaik notiek rekonstrukcijas darbi, un altāris no baznīcas puses nav redzams, tad pēc dievkalpojuma viesi tika iepazīstināti ar restaurācijas darbiem sakristejā un altāra telpā. Šis visas ciemošanās dienas laukā bija brīnišķīgs laiks un svētdienas pēcpusdiena tika izmantota skaistai pastaigai Ungurmuižas parkā, pirms tam noklausoties baroka skaņdarbus kokļu ansambļa „Kārta” izpildījumā. Savukārt svētdienas vakars tika pavadīts viesmīlīgās Reiziņu ģimenes lauku saimniecībā, kas gan vairāk līdzinās dendroparkam.
Bībelē viesmīlība tiek uzskatīta par svarīgu tikumu un tā brīnišķīgi bagātina arī tos, aks uzņem viesus, no jauna palīdzot ieraudzīt, cik skaista ir mūsu Latvija un cik te daudz skaista un interesanta.