Par apustuli Jāni
10. marts, 2017 pl. 16:18,
Nav komentāru
Mācītājs Romans Kurpnieks
Mūsu mīļā Limbažu baznīca ir iesvētīta kā apustuļa Jāņa baznīca un ir svarīgi, ka mēs, kas pulcējamies šajā namā, pazīstam to, kuru sauc par Mīlestības apustuli, lai, viņu godinot, varētu, atdarināt viņa ticību, tikt stiprinātiem un pateikties Dievam par Viņa mīlestību.
Svētais apustulis un evaņģēlists Jānis bija otrais dēls vecāku Zebedeja un Salomijas ģimenē, jaunākais brālis apustulim Jēkabam. Brāļi bija zvejnieki, zvejnieka dēli pie Galilejas ezera. Jānis jau agri jaunībā bija Dieva aicināts nošķirties no pasaulīgās dzīves. Viņš bija viens no Jāņa Kristītāja mācekļiem un sekotājiem. Reiz apustulis Jānis jautāja Jēzum: "Rabi, kur tu mājo?" Un saņēmis Jēzus aicinājumu, aizgāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. (Jņ 1:39) Jānis iemīlēja Jēzu. Pēc brīnumaini lielā zivju loma nekas vairs nevarēja Jāni atturēt un pametis visu, viņš sekoja Kungam. (Lk 5:11) Jēzus Jānim un viņa brālim Jēkabam deva vārdu Boanergi, tas ir, pērkona dēli. (Mk 3:17) Jānim šis vārds - Pērkona dēls - ir ne tikai viņa dedzīgās mīlestības dēļ, bet arī mācības par Kristu augstuma un spēka dēļ. Tas ir iemesls, kādēļ Austrumu Baznīcā viņu dēvē par Jāni Teologu par tādu, kas saprotamā valodā spēj runāt par dievišķām lietām, atklājot pieeju Dievam caur piederību Jēzum.
Sava dedzīguma dēļ, Jānis izpelnās būt par Jēzus mīļoto mācekli un klāt visos svarīgākajos notikumos. Kad Jēzus augšāmceļ mirušos, Jānis ir klāt. (Lk 8:49-55) Kad Kungs tiek apskaidrots Jānis ir liecinieks Viņa Dievišķajai slavai. (Mt 17:1-13; Lk 9:28-36; Mk 9:2) Kad tiek sagatavots pēdējais Mielasts, tad Jēzus sūta Jāni to sagādāt. (Lk 22:8-13) Un tieši šī pēdējā mielasta laikā Jēzus ļāva māceklim, kuru Viņš mīlēja, atgulties cieši blakus pie krūts un tikai viņam atklāja, kurš būs Pestītāja nodevējs. (Jņ 13:23-26) Visbeidzot Jānis ir tas, kurš ir līdzās Jēzum Getzemenes dārzā. (Mk 14:32-42)
Lai arī apustuļu Jāņa mīlestība bija bezgalīga pret Skolotāju, tomēr tā bija greizsirdīga. Neskatoties uz dvēseles tīrību un sirds maigumu, Jēzus redzēja, ka mācekļa sirdij un dvēselei vēl bija vajadzīga atmaigšana, atbrīvošana, audzināšana un attīrīšana. Tā kādā reizē, kad Jānis ieraudzījis svešu cilvēku dēmonus izdzenam Jēzus vārdā, aizliedza to viņām darīt, bet Jēzus Jānim aizrādīja un sacīja: "Neliedz! Kas nav pret jums, tas ir ar jums." (Lk 9:49-50) Ar šiem vārdiem Jēzus gribēja parādīt, ka greizsirdībā slēpjas skaudība. Kādā citā reizē Jānis bija sašutis par kāda samāriešu ciema ļaudīm, kas neuzņēma Jēzu un mācekļus un sacīja: "Kungs, vai gribi, lai pavēlam ugunij nākt no debesīm un tos iznīcināt, kā arī Elija darīja?" Jēzus pagriezies tos apsauca. (Lk 9:54-55) Jēzus sacīja: "Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt" Šeit Jānis saņem jaunu mācību no Jēzus, ka Evaņģēlija Gars ir Mīlestības Gars. Tā Pats Kungs parādīja savu mīlestību Jānim, pamācot un audzinot.
Un kad pienāca Jēzus Kristus ciešanu laiks, Jāņa mīlestība parādījās visā pilnībā. Visi mācekļi pamuka un noliedza Kungu. Tikai mīļotais māceklis Jānis bija klātesošs Kunga ciešanās, kad Viņu apvainoja un pazemoja. Tā parādīdams un apliecinādams savu dziļo mīlestību, kas palika nemainīga un Kungs Jāņa mīlestību atalgoja uzticot viņu Savai mātei sacīdams: "Sieviete, redzi, tavs dēls!" Pēc tam viņš sacīja māceklim: "Redzi, tava māte!" Kopš tā brīža māceklis ņēma viņu pie sevis. (Jņ 19:26-27)
Pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās mācekļi satika Kungu un Pēteris vaicāja Viņam par Jāni: "Kungs, bet kā ar šo?" Jēzus sacīja: "Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to? Tu seko man! (Jņ 21:22) Tādēļ mācekļi nodomāja, ka Jānis nemirs.
Apustuļa Jāņa dzīvē un darbos, saskaņā ar Baznīcas mantojumu, nebija svarīgākais kristīgo draudžu dibināšana, nedz arī kopienu vadīšana, bet gan nemitīga ceļošana, ticības apliecināšana, tiekoties ar dvēselēm, kas spēj cerēt un būt pestītas.
Saskaņā ar Baznīcas tradīciju, apustulis Jānis ilgu laiku darbojās Efezas pilsētā. Tur, sasniedzis sirmu vecumu, nomira imperatora Trajāna valdīšanas laikā. 4.gadsimtā imperators Justiniāns viņa godam lika uzbūvēt lielu baziliku, par kuru joprojām atgādina varenu drupu paliekas. Apustulis Jānis tika un joprojām tiek visvairāk godināts tieši Austrumos. Bizantiešu ikonogrāfijā viņš bieži tiek attēlots sirmā vecumā, kad viņam bija vairāk kā simts gadu. Saskaņā ar tradīciju, viņš nomira 72.gadā pēc Jēzus Kristus krusta nāves un augšāmcelšanās. Jānis esot licis saviem mācekļiem izrakt bedri krusta formā, kurā pats arī iegūlās. Viņš vēlreiz sacīja: "Bērniņi mīliet viens otru!" Šos vārdus Jānis bija sacījis nemitīgi un uz jautājumu, kādēļ tik bieži šos vārdus atkārto, Jānis sacīja: "Tā ir pavēlējis Kungs. Un ja būtu tikai viens bauslis, tad ar to pietiktu, lai izglābtos." Apustulis Jānis noskūpstīja savus mācekļus un stipri lūdzās. Viņa sejā bija lasāms aicinājums uz klusumu.
Lai Kungs mums palīdz sekot Viņam un kļūt par patiesiem mācekļiem! Lai apustulis Jānis būtu piemērs no kā mācīties mīlestības mācību, zināt laiku klusumam. Lai mēs justos Kristus mīlēti un lai mēs spētu pavadīt savu dzīvi, liecinot par Viņu.